Mediķi aicina būt piesardzīgiem aukstajā laikā

NMP dienesta mediķi aicina būt piesardzīgiem aukstajā laikā un brīdina - šādos laika apstākļos īsā laika periodā var iegūt apsaldējumus un vispārēju ķermeņa atdzišanu

Ņemot vērā, ka pēdējo divu nedēļu laikā slimnīcās nogādāti 96 cilvēki ar vispārēju ķermeņa atdzišanu (hipotermiju) un apsaldējumiem, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi atgādina, ka aukstā laikā jāparūpējas pašiem par sevi, bērniem un vientuļiem cilvēkiem, kā arī aicina nepalikt vienaldzīgiem, ja redz uz ielas vai sniega kupenās guļam cilvēkus.

Atdzišana var iestāties, ja būtiski pazeminās  ķermeņa temperatūra, ilgstoši atrodoties aukstumā. To veicina nepiemērots apģērbs, ilgstošs nekustīgums ārā aukstajā laikā, tāpat arī dažādas saslimšanas - cukura diabēts, centrālās nervu sistēmas bojājumi, traumas. Visjutīgākie pret siltuma zudumu ir bērni un vecāka gadagājuma cilvēki.

Nosalšanas risku ievērojami palielina alkohola lietošana. Alkohola ietekmē paplašinās ādas asinsvadi, mazinās drebuļu aizsargmehānisms un cilvēks nespēj adekvāti uztvert apkārtni un notiekošo un nereti iemieg uz soliņiem, ielas vai sniega kupenās.

Lai izsargātos no aukstuma ietekmes, atcerieties, ka dodoties ārā, gan bērniem, gan pieaugušajiem jāvelk silti apavi (tādi, kas nav cieši pieguloši) un zeķes (vilnas vai kokvilnas, sintētikas nav ieteicamas), kā arī cepuri un šalli. Valkājiet dūraiņus, jo tie silda labāk nekā pirkstaini cimdi. Izvēlieties mitrumu necaurlaidīgas un siltumu saglabājošas virsdrēbes. Uzvelciet vairākas apģērba kārtas, kas nav cieši pieguļošas ķermenim, tādējādi ļaujot asinsritei brīvi cirkulēt. Vairākas apģērba kārtas ļaus novilkt lieko apģērbu gadījumā, ja kļūs karsti.

Drebuļi ir pirmā pazīme, kas liecina par to, ka ķermenis zaudē siltumu, tad jādodas iekštelpās sasildīties. Zema ķermeņa temperatūra ietekmē arī smadzeņu darbību un cilvēks var nejust hipotermijas iestāšanos. Smagākos gadījumos cilvēkam var būt palēnināta sirdsdarbība, asinsspiediena pazemināšanās, pavājināti ķermeņa refleksi, samaņas zudums. Ja nesaņem

palīdzību, tad cilvēks var iet bojā.

Ķermeņa apsaldējumi rodas, kad aukstuma ietekmē tiek nodarīti ādas, audu vai muskuļu bojājumi. Visbiežāk cilvēki apsaldē atklātās ķermeņa daļas - degunu, vaigus, zodu, arī roku un kāju pirkstus.

Apsaldējumu pazīmes: apsaldēto ķermeņa daļu āda kļūst bāla, ir iespējamas sāpes, kas audiem sasalstot un apsaldējumam kļūstot dziļākam, ātri samazinās. Kad apsaldējuma vieta tiek sasildīta, tajā jūtamas stipras sāpes, pietūkums un var veidoties pūšļi. Smagāku apsaldējumu gadījumos audi sāk atmirt un var būt nepieciešama ķermeņa daļu amputācija.

Dažkārt cilvēki gūst apsaldējumus un var iestāties ķermeņa atdzišana arī aukstās nekurinātās iekštelpās, tādēļ mediķi aicina parūpēties par vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri dzīvo vieni.

NMP dienesta mediķi atgādina, ja uz ielas cilvēkam paliek slikti vai viņš guvis traumu, nespēj pats piecelties un ieiet siltumā, aukstā laikā pietiek pat ar 15 - 20 minūtēm, lai sāktos ķermeņa atdzišana. Nesaņemot nepieciešamo palīdzību, cilvēks var nosalt. Tāpēc aicinām iedzīvotājus nebūt vienaldzīgiem.

Pamanot guļam cilvēku ielas malā vai sniega kupenā -  pieejiet viņam klāt, mēģiniet uzrunāt un noskaidrot, kas noticis. Pēc iespējas palīdziet aiziet līdz siltām telpām. Ja cilvēks neatbild, nav spējīgs piecelties, zvaniet neatliekamai palīdzībai uz tālruni 113.

Veselība