Medus un cukurs – konkurence vai alternatīva?

Medus ir senākā saldviela pasaulē. Tas kopš senatnes ir bijis pieprasīts tautas medicīnas līdzeklis, ļoti labs palīgs atveseļošanās procesā un veselīga dzīvesveida neatņemama sastāvdaļa.

Medus iegūšanas pirmsākumi meklējami senā pagātnē, taču arī cukura ražošanai no saldās, cukuriem bagātās sulas ir ļoti sena vēsture.

Cukurniedru audzēšana Indijas Ziemeļaustrumos tika praktizēta jau aptuveni 10 000 gadus pirms mūsu ēras. Vēsturnieki gan izpētījuši, ka cukurniedru saldo sīrupu pārvērst cukura graudiņos indieši iemācījušies daudzus gadsimtus vēlāk, tomēr vai tas mazina cukura izcelsmes senatnīgumu?

Tātad, viens ir skaidrs, kā medus tā  arī cukurs ir ļoti seni produkti. Abiem arī ir vienlīdz liela enerģētiskā vērtība - 100 g medus satur 301,8 kcal, 100g rafinētā cukura - 410 kcal.

Rodas jautājums - ko izvēlēties - medu, kas ir krietni dārgāks vai salīdzinoši lētāko produktu - cukuru?

Viens no argumentiem par labu medum ir produkta tīrība no dažādiem piemaisījumiem, tajā skaitā arī no rūpnieciskajiem.

Armands Krauze, Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs: "Medus ir dabīga, salda viela, ko bites ražo no augu nektāra. Medus nav „baltā cukura tīrviela", kā varētu nosaukt rafinēto cukuru. Medus ir tīrs dabas produkts. Medus nav piesārņots ar ražošanas atkritumiem vai blakusproduktiem.

Tieši pretēji - medu bites ir papildinājušas ar dažādām vērtīgām sastāvdaļām, piemēram, putekšņiem,  fermentiem un citām bioloģiski aktīvām vielām. Galvenā sastāvdaļa medū ir vienkāršie cukuri - glikoze un fruktoze, kas ir viegli uzņemams tūlītējs enerģijas avots un ir labāks par jebkuru enerģijas batoņu vai dzērienu. "

Zinātnieki un ārsti, kas pētījuši medu secina - medus ir ne tikai pārtikas produkts, bet arī zāles. Medū ir atklāti antioksidanti un vitamīni, aminoskābes, minerālvielas un mikroelementi. Tam ir antibakteriāla iedarbība un piemīt prebiotiskas īpašības.

Savukārt, baltais cukurs ir tīra saharoze. Tas ir iegūts rūpnieciskā ceļā un tā iegūšanā  ir izmantotas citas svešas vielas (piemēram, kalcija hidroksīds) un tas ir pakļauts termiskai apstrādei, vairākkārt filtrēts. Pati par sevi šī ražošana nav nekas slikts. Tikai - ja ir ievērotas visas ražošanas procesa drošības un nekaitīguma prasības.

Medū esošie vienkāršie cukuri uzreiz ir gatavi no gremošanas trakta nonākt asinīs, kamēr saharozi organisms vispirms apstrādā un sašķeļ vienkāršos cukuros un šajā procesā organismā strauji paaugstinās cukura līmenis asinīs, kura normalizēšanā ir jāpiedalās aizkuņģa dziedzera insulīnam. Uzņemot medu šāda strauja cukura līmeņa paaugstināšanās nenotiek, jo tas uzsūcas vienmērīgāk un organismam draudzīgākā veidā.

Medus ir dabisks produkts. To ieteicams lietot ikdienā, tas spēcina organismu, palīdz stiprināt organisma aizsargfunkcijas un, pats galvenais, medus ir ļoti, ļoti garšīgs!

Kā saka bitenieki: "Sāc ik dienu ar medus karoti vienu!"

Veselība