Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Mūžīgais pavadonis - stress 2

Mūsdienās stress lielākajai daļai cilvēku ir kļuvis par neiztrūkstošu dzīves sastāvdaļu, it īpaši beidzamajā laikā, kad Latvijā un pasaulē risinās tik daudz notikumu, kas rada apjukumu, bailes un trauksmi. Šādā situācijā varam sacīt, ka mūsu dzīve ir stresa pārpilna.

Kas ir stress?Bijusī valcēniete endokrinoloģe Spodrīte Keisa, kura joprojām dažkārt ierodas palīdzēt valcēniešiem, uzskata, ka stress ir izmaiņas organismā kā atbildes reakcija uz jebkuru ārēju kairinātāju. Tas ir, vārdiem, notikumiem, gaismu, troksni, mīmiku un citiem.

 

 

Piemēram, kādas situācijas prasības vai uzdevumi mums šķiet par smagu un izjūtam nepieciešamo resursu trūkumu, lai tiktu galā ar notiekošo. Taču stress var rasties arī tad, ja situācija ilgstoši ir vienveidīga un nemainās (haoss, medijos nemitīgā viedokļu skandēšana par ekonomisko krīzi, raizes par ģimenes uzturēšanu, konflikti ģimenē un tamlīdzīgi).

 

 

"Tiesa, mēs esam tik atšķirīgi, ka vienu negaidītās spriedzes situācija satrieks, bet citu motivēs darboties ar dubultu sparu. Tomēr ilgstošs stress organismam ir kaitīgs, jo var veicināt dažādu slimību rašanos vai saasināšanos," skaidro endokrinoloģe.

 

Īslaicīgs stress var radīt īslaicīgas izmaiņas cilvēka organismā, piemēram, sirds un asinsvadu sistēmas traucējumus (paaugstināts asinsspiediens). Uztraukuma cēlonim beidzoties, pāriet arī veselības traucējumi.

 

Hronisks stress nodara daudz lielāku kaitējumu. Der zināt, ka daudzi cilvēki, kuri nav apmierināti vai gandarīti ar savu dzīvi, ikdienā piedzīvo pastāvīgu stresu un to pat var nepamanīt - tik ļoti viņi ir pieraduši pie nepārejošas spriedzes. Tieši tāpat ir ar darbiniekiem, kuri ilgstoši neizmanto atvaļinājumu - viņiem šķiet normāli, ka jāstrādā un arī jādzīvo nemitīgā spriedzes režīmā.

 

 

Šādos gadījumos bieži vien nav iespējams konstatēt robežu, kad īslaicīgs stress pārgājis hroniskā. Cilvēks pēkšņi pamana, ka viņš bieži slimo, jo imūnsistēma vairs nespēj nodrošināt organisma aizsargfunkcijas, viņam ir slikts garastāvoklis, parādās organisma reakcija, ko grūti izskaidrot (pēkšņas sirdsklauves, svīšana, sāpes vai temperatūra, kuras cēloni nevar atklāt), visbiežāk iespējami gremošanas traucējumi, neregulāra vēdera izeja, sāpes pakrūtē un vēderā.

 

 

 Nereti tieši stress ir aptaukošanās iemesls, jo daudziem cilvēkiem uztraukums liek ēst vairāk, arī smadzenes šādā situācijā reaģē, dodot ķermenim komandu uzkrāt taukus. Tas saistīts ar hormonālām izmaiņām, kuras rada stress.

 

Vispirms vēlreiz der ielāgot, ka cilvēki uz stresu reaģē dažādi, tieši tāpat kā dažādi ir simptomi, kuri izraisa spriedzi. Tomēr vismaz dažas biežāk sastopamās pazīmes ir vērts norādīt: šaubas par sevi, vēlme padoties, vāja koncentrēšanās spēja, aizmāršība, nespēja kontrolēt domas, dusmas, viegla aizkaitināmība, bailes, trauksme, slikta dūša, biežas un nepamatotas galvassāpes, kakla un muguras sāpes, jo muskuļu saites nemitīgi saspringtas.

 

 

 Ir iespējami vairogdziedzera funkcijas traucējumi, strauja elpošana, sirdsklauves, nogurums, nervozitāte, traucēts miegs, murgi, bieža mošanās naktī, paaugstināta tieksme lietot alkoholu un smēķēt.

 

Nenoliedzami, strādājošus cilvēkus stress visbiežāk "nokauj" tieši darbā. Tāpēc darbiniekam jāapzinās, kādi faktori ietekmē viņa labsajūtu darbā.

 

Kā noteikt, ka stress ir klāt? Par to liecina garastāvokļa vai uzvedības maiņa - cilvēks kļūst kašķīgs, kliedz vai, gluži pretēji, noslēdzas sevī, neko nestāsta, neizlēmība, lēnāks darba temps, nespēja tikt galā ar pienākumiem.

 

Kā stresu pārvarēt?Fakts, ka stress ir mūsu ikdienas sastāvdaļa, nenozīmē, ka mums tam jāpakļaujas. Pirmkārt, apzinoties un novēršot stresa faktorus, dzīve kļūst mierīgāka. Jau plānojot savu ikdienu, iespējams izvairīties no stresa. Tas attiecas arī uz haotiķiem, kuri apgalvo, ka plānošana viņus nogalina. Apzinoties, cik daudz dienas laikā iespējams paveikt un kādā secībā (vispirms - prioritātes) iecerēto izdarīt, spriedze mazināsies.

 

Otrkārt, der noskaidrot, kas tieši jums palīdz pārvarēt stresu. Ne katram tā var būt meditācija, šaha spēlēšana vai aktīva atpūta sporta zālē. Ja cilvēkam ir hronisks stress, joga vai citi lēnas relaksācijas paņēmieni var tikai pastiprināt spriedzi. Tas notiek tāpēc, ka fiziski saspringtu un emocionāli pārkairinātu cilvēku organismu nevar piespiest atpūsties un nomierināties pēc pasūtījuma.

 

 

Iespējams, viņiem vislabākais veids, kā atbrīvoties no nemiera, ir lēkt ar gumiju, spēlēt basketbolu vai izlādēties šautuvē. Kustības palīdz samazināt stresa hormonus, ne velti daudzi rītos vai vakaros skrien. Taču tikpat iespējams, ka daļai stresa mākto palīdzēs intelektuālas nodarbes - bridžs, dambrete vai šahs.

 

Treškārt, lai neķertos uzreiz pie medikamentiem, ieteicams lietot antioksidantus - C vitamīnu, beta karotīnu un kviešu dīgstus, kas mazina stresa negatīvās sekas. Ceturtkārt, mainīt dzīvesveidu. Nepieciešams biežāk vingrot, pēc iespējas mazāk lietot alkoholu, ierobežot smēķēšanu, pārskatīt ēšanas paradumus.

 

Piektkārt, mainīt attieksmi pret savu dzīvi; mainīt domāšanu. Lai kas arī notiktu, vajag vismaz piespiest sevi uztvert to kā jaunu un pozitīvu izaicinājumu, apzināti "izravēt" negatīvās emocijas, mazāk sūkstīties, jo pasaule jau nemainās, bet mēs paši esam tie, kuri ļauj uztraukties, pakļaujoties emocijām.

 

Ko ieteikt pesimistiem?Vairāk draudzēties ar optimistiem, mācīties no viņiem, iemācīties sevi mīlēt un katru savas nodzīvotās dzīves mirkli uztvert kā dāvanu, izdzīvot to un priecāties par to. Un savu enerģiju apzināti virzīt, lai ieraudzītu skaisto, labo, prieku sevī, nevis, lai atrastu un izceltu dzīves netīkamos traipus.

 

Pētījumu rezultāti liecina, ka ģenētiskas izcelsmes tendence skatīties uz dzīvi pozitīvi ir pamatmehānisms, kas nosaka cilvēka spēju pretoties stresam. Šī aizsargmehānisma trūkums rada lielāku garastāvokļu traucējumu risku.

 

 

 Mūsu ģenētiskais mantojums mums daudz ko vai nu ļauj izdarīt vai arī ierobežo. Bet tas nenozīmē, ka to, ar ko mūs "māte daba ir apdalījusi", mēs nevaram attīstīt. Cilvēks var attīstīt to, kas viņam iztrūkst.

Komentāri 2

Janka

Vai patiešām jau nepietiek ar to,ka dzīve apkārt tik slikta un vēl šitādi debīli raksteļi-NEVAJAG!Apdomājiet,ko dariet jūs žurnaļugas.

pirms 10 gadiem, 2009.04.23 09:27

Redakcija

Kritika bija vietā! To ņēmām vērā.

pirms 10 gadiem, 2009.04.23 13:39

Veselība