Padomi sausas ādas kopšanai gada aukstajos mēnešos

Lai arī ar novēlošanos, tomēr ilgi gaidītā ziema ir klāt. Diemžēl aukstie gada mēneši daļai cilvēku neatkarīgi no dzimuma, vecuma un ādas tipa ne tikai rada vieglu, ātri pārejošu sārtumu sejā, bet arī sagādā izteiktu diskomfortu.

Ziemā āda ir nepārtrauktā stresa stāvoklī, jo aukstums ārā asi kontrastē ar silto un sauso gaisu iekštelpās. Nereti pastiprinātais sejas ādas sausums un elastības zudums pārtop arī par nopietnākām problēmām - āda sāk pārragoties, niezēt un lobīties. Dermatoloģe Kristīne Cīrule farmaceite Tatjana Šeludkova sniedz padomus, kā arī ziemā saglabāt skaistu un veselīgu ādu.

Ādas sausuma rašanās iemesli

To, cik elastīga, sausa vai taukaina ir cilvēka āda, nosaka ādas dziedzeri. Jo sabalansētāka ir dziedzeru darbība, jo vienmērīgāka veidojas ādas raga kārta, kas pasargā no ārējiem faktoriem. Sausas un raupjas ādas veidošanos ietekmē dažādi apstākļi, piemēram, iedzimtība, alerģiskas slimības, ādas reakcija uz medikamentiem, ādas slimības ar pārragošanās traucējumiem - ihtioze un psoriāze jeb zvīņēde.

Ādas problēmas un nagu trauslums nereti var parādīties arī pēc antibiotiku un diurētisko līdzekļu (vielu, kas veicina urīna veidošanos un izdalīšanos no organisma) lietošanas. Jāņem vērā arī tas, ka ādas sausumam un jutībai ir tendence palielināties, cilvēkam kļūstot vecākam. Speciālistes norāda, ka ir būtiski apzināt pastiprināta ādas sausuma iemeslu un izvēlēties problēmai atbilstošus līdzekļus - lietojot nepiemērotus produktus, ādu var sakairināt, izraisot vēl citus negatīvus blakus efektus.

Viens no būtiskākajiem ādas veselību ietekmējošiem faktoriem ir apkārtējā vide. Aukstā laikā ievērojami palēninās ādas tauku dziedzeru darbība, tāpēc āda var kļūt īpaši sausa. Tāpat aukstumā var pastiprināties problēmas, kas skar plānu un jutīgu ādu.

Tā kā aukstā laikā āda atjaunojas lēnāk, vecās šūnas netiek atgrūstas pietiekami ātri, epidermā ir mazāk taukšūnu saistvielu, līdz ar to āda sāk lobīties. Vēsajos gada mēnešos ādai ir arī grūtāk reaģēt uz pastāvīgām lielām temperatūras svārstībām, piemēram, no iekštelpām izejot ārā un otrādi.

Pastāvīgās temperatūras svārstības, ar kurām īpaši jāsaskaras ziemā, ir arī viens no kuperozes (asinsvadu paplašināšanās) rašanās iemesliem. Aukstumā asinis no ādas ieplūst iekšējos orgānos, lai uzturētu tajos siltumu, āda kļūst blāva un vieglāk pakļaujas sala radītajiem bojājumiem, savukārt siltumā kapilāri atkal strauji paplašinās. Ja kapilāru sieniņas kāda iemesla dēļ ir vājākas, tie var palikt neatgriezeniski paplašinātā stāvoklī.

Speciālistes uzsver: ārējo kaitīgo faktoru neitralizēšanai vajadzētu mobilizēt visas ādas aizsargsistēmas, it īpaši ziemā un pavasara sākumā, kad, pazeminoties organisma vispārējai imunitātei, pasliktinās arī ādas stāvoklis.

Kā kopt sausu ādu?

Dr. Kristīne Cīrule uzsver, ka vienlīdz svarīgi ir rūpēties gan par sejas, gan par ķermeņa ādu. Sausums uz ādas var radīt ne tikai subjektīvu diskomfortu, bet arī niezi, plaisas un apsārtumu ādā, ko labāk novērst jau laikus. Sejas ādai labāk izvēlēties krēmus, kas ir maigāki pēc savas struktūras. Savukārt gan sejai, gan ķermenim piemērotāki būs dermokosmētikas krēmi, kas atjauno ādas barjeru un novērš sausuma sajūtu.

Ādas kopšanas procesā ļoti svarīgi ir ādu pareizi attīrīt un lietot atbilstošus mazgāšanas līdzekļus. Pastiprināti sausas ādas gadījumā seju ieteicams mazgāt ar vieglu kumelīšu tējas uzlējumu vai jutīgai ādai paredzētiem losjoniem, micellāriem ūdeņiem, kas notīra kosmētiku. Šiem ūdeņiem piemīt arī pretiekaisuma un nomierinoša iedarbība. Ikdienas higiēnā vajadzētu izvēlēties ādas mikrofloru saudzējošus un atjaunojošus produktus, jo sārmainu ziepju lietošana papildus sausinās ādu, kā arī var izraisīt jutīguma palielināšanos. Tāpat ir ieteicami dušas līdzekļi ar mitrinošu un nesausinošu iedarbību, tostarp ar lipīdiem bagātināta dušas eļļa vai krēms. Tie mitrinās ādu, un tā pēc mazgāšanās nebūs „savilkta".

Aukstākā laikā noteikti jālieto barojoši, aizsargājoši krēmi, kas sadziedē ādu un neļauj tai izžūt sausajā iekštelpu gaisā. Papildus ādu var aizsargāt ar tonālo krēmu un pūderi, kā arī lietot ādu uzlabojošus, nomierinošus un atjaunojošus serumus. Lai pastiprinātu krēmu efektivitāti, reizi mēnesī ieteicams veikt pīlingu, kas palīdzēs ādai atbrīvoties no ārējās raga kārtas, uzlabos tās elpošanu un struktūru (maigu pīlingu var veikt arī biežāk).

Savukārt, uzturoties siltās, sausās telpās, ieteicams virs pamatkrēma uz ādas izsmidzināt arī speciālus avotu vai kalnu minerālūdens aerosolus. Atrodoties telpās, var lietot arī līdzekļus, kas piesaista mitrumu ādas struktūrām.

Ja āda ir kuperoza, sausa un plāna, farmaceite Tatjana Šeludkova iesaka izvēlēties speciālus krēmus, ko var iegādāties arī aptiekā, - vasarā tādus, kas aizsargā no UV starojuma, bet aukstāka laika periodā krēmus, kas mazina vēja un aukstuma kaitīgo iedarbību. Daži no tiem ir piemēroti lietošanai zem kosmētikas, kas novērš apsārtuma rašanos un pastiprināšanos, mazina karstuma sajūtu un atjauno ādas komfortu.

Sausas un atopiskas (alerģiskas) ādas gadījumā ķermeņa losjoni un krēmi jāizvēlas ļoti rūpīgi. Vēlams lietot līdzekļus, kas nesatur konservantus, smaržvielas un citas kairinošas vielas un kas pastiprina dabisko lipīdu veidošanos ādā un nodrošina tūlītēju komfortu. Ja āda pastiprināti lobās, ir raupja, veidojas plaisas un citas dziļākas un nopietnākas ādas izmaiņas, jānormalizē tās mikroflora un jānovērš epidermas jeb ādas virskārtas bojājums (visbiežāk šādas ādas izpausmes vērojamas ap muti sejas rajonā, uz kāju apakšstilbiem un roku augšdelmiem). Šajā gadījumā papildus ikdienas kopšanai, līdz āda sadzīst, jālieto dziedējoši un ādas veselības atjaunojoši līdzekļi.

Kā norāda dermatoloģe, sausas ādas problēmas ir līdzvērtīgi aktuālas kā sievietēm, tā arī vīriešiem. Tāpat arī produkti, kas palīdz atrisināt konkrētu ādas problēmu, vienlīdz labi der gan vīriešiem, gan sievietēm.

Dermatoloģe Kristīne Cīrule un farmaceite Tatjana Šeludkova atgādina, ka pilnvērtīgai ādas aprūpei nepieciešams komplekss risinājums, jo vienlīdz svarīgi ādas ārējai aprūpei ir to „pabarot", lietojot uzturvielām bagātu pārtiku. Lai āda saņemtu pietiekamu mitruma devu, dienas laikā noteikti būtu jāizdzer vismaz 2 litri šķidruma.

Tāpat ļoti vēlams uzturā lietot produktus, kas satur linolēnskābi un nepiesātinātās taukskābes, piemēram, naktssveces, linsēklu vai rapšu eļļu, kā arī jūras produktus. Ļoti būtiski ikdienas ēdienkartē iekļaut augļus un dārzeņus, jo tajos esošās šķiedrvielas ādu padarīs tvirtāku un svaigāku, kā arī baros ar vitamīniem un minerālvielām.

Veselība