Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Solāriju paaudze novecos ļoti strauji

Iedeguma kultivēšana, parādot to kā vienu no skaistuma aspektiem, rada nopietnas bažas mediķu aprindās, jo ādas vēzis tiek konstatēts arvien jaunākiem cilvēkiem, jo īpaši sievietēm. Turklāt iedegums nav veselības pazīme, bet gan ādas aizsargreakcija pret ultravioletā starojuma (UVS) radīto bojājumu un laikmeta modes kliedziens. Mūsdienu solāriju pastāvīgie apmeklētāji uzskatāmi par potenciālajiem ādas vēža slimniekiem tuvākajā nākotnē.

„Bērnu un jauniešu āda ir jūtīgāka pret UVS nekā pieaugušajiem, tādēļ, līdz 35 gadu vecumam bieži sauļojoties vai apmeklējot solāriju, risks saslimst ar ādas vēzi dzīves laikā pieaug par 75%," atklāj dermatologs, Eiromelanomas akcijas Latvijā organizētājs un biedrības „Dermatologi pret ādas vēzi" valdes priekšsēdētājs Raimonds Karls.

Saslimstība ar dažādām ādas vēža formām Latvijā un pasaulē pieaug ātrāk nekā jebkura cita vēža forma, turklāt ar katru gadu palielinās arī mirstība. Pērn Latvijā no šī pamatā ultravioleto staru izraisītā audzēja miruši 118 cilvēki. Savukārt melanoma dažādās tās stadijās 2010.gadā konstatēta vēl 220 pacientiem.

„Ādas vēzis ir vienīgā vēža forma, kuru iespējams diagnosticēt ar vienkāršas ādas virsmas apskates palīdzību un to līdz 99% gadījumu likvidēt, ja slimība nav paspējusi jau progresēt. Taču, ja ādas vēzis, īpaši melanoma, tiek diagnosticēta vēlu, pastāv ļoti neliela - tikai 15% - iespēja sekmīgai ārstēšanai. Tieši tādēļ ļoti svarīgi vismaz reizi gadā apmeklēt dermatologu, lai veiktu ādas veselības un ādas veidojumu pārbaudi. Cilvēka ādas apskatei vidēji nepieciešamas tikai 70 sekundes, kuras ieaspējami šķir cilvēku no fatālām briesmām" skaidro R.Karls.

„P.R.A.E. sabiedrisko attiecību" pārstāve Zane Rudoviča norāda, ka lai pievērstu sabiedrības uzmanību bīstamajam ādas vēzim un rosinātu pārbaudīt savas ādas veselību, Latvijā jau ceturto gadu tiek organizēta Eiromelanomas diena, kuras ietvaros dermatologi dažādās Latvijas pilsētas veiks ādas jaunveidojumu skrīninga diagnostiku bez maksas.

Šogad Eiromelanomas diena notiks 9.maijā, un tajā piedalīsies 63 ārsti, kuri deviņās Latvijas pilsētās - Rīgā, Jūrmalā, Daugavpilī, Cēsīs, Ventspilī, Jelgavā, Balvos, Ādažos un Siguldā - šajā dienā iedzīvotājiem sniegs iespēju bez maksas konsultēties par ādas veselību un saņemt rekomendācijas par saules aizsarglīdzekļu lietošanu. Informācija par ārstiem, kuri Eiromelanomas dienas ietvaros pieņems pacientus bez maksas, pieejama mājas lapā www.euromelanoma.lv, sadaļā „Ārsti".

Z. Rudoviča norāda, ka ultravioletais starojums ir galvenais riska faktors ādas vēža attīstībai. Pasaules Veselības organizācija ir noteikusi, ka jebkura veida UVS ir kancerogēns un spējīgs ilgtermiņā radīt ādas vēzi. Turklāt laiks, ko cilvēks pavada ultravioletajos staros, atstāj neatgriezeniskas izmaiņas ādā. Šīs izmaiņas krājas, gadiem ejot, un progresē no minimālām līdz smagām. Iedegums nav veselības pazīme, bet gan ādas aizsargreakcija pret UV radīto bojājumu. Ilgu laiku UV staru radītās izmaiņas organisms spēj novērst, ar gadiem šīs spējas pavājinās, kā rezultātā iespējama pirmsvēža un vēlāk arī ādas vēža dažādu formu attīstība.

„Cilvēkiem ar gaišu ādu, blondiem vai rudiem matiem, zilām, zaļām vai pelēkām acīm un cilvēkiem ar vasaras raibumiem ir paaugstināts risks saslimt ar ādas vēzi. Dabīgi šiem cilvēkiem ādā ir maz pigmenta melanīna, un āda nav pasargāta no kaitīga saules starojuma. Risks pieaug arī tiem, kuri savas profesijas vai hobija dēļ daudz laika pavada saulē - piemājas dārziņu īpašnieki, jūrniekiem, makšķerniekiem, dārzniekiem, sētniekiem, celtniekiem, autoceļu būvētājiem, golfa spēlētājiem, sērfotājiem. Protams, ja cilvēks ir iedeguma fans, arī viņam ir lielāks risks dzīves laikā iegūt audzēju," saka Z. Rudoviča.

Gados jauni cilvēki neapzinās sekas, kādas uz ādu atstāj ikkatra saulē vai solārijā pavadītā reize. Jaunības pilnbriedā acīmredzamie signāli par ādas bojājumiem - apsārtums, sausa āda - šķiet nebūtiski. Taču ikviena sauļošanās reize neatkarīgi no tā - saulē vai solārijā - summējas, turklāt ādas sausums un apsārtums liecina par nopietniem ādas bojājumiem.

„Ja agrāk ādas vēzis visbiežāk tika novērots cilvēkiem, kuri sasnieguši 50 gadu vecumu, tad plašās solāriju izplatības dēļ tagad ādas vēzis tiek konstatēts jau 25-30 gadus jauniem cilvēkiem, visbiežāk sievietēm. Turklāt UVA stari, kurus izstaro solāriju lampas, nopietni bojā ādas šķiedras, tādēļ to sieviešu āda, kuras regulāri sauļojas solārijā, 25 gadu vecumā ir jau novecojusi un izskatās kā sievietēm, kuras tuvojas 40 gadu vecumam," solāriju laikmeta graujošās sekas atklāj dermatoloģe Kristīne Cīrule.

K.Cīrule arī uzsver, ka ļoti būtiski no saules un UV starojuma sargāt bērnus, īpaši zīdaiņus līdz 3 gadu vecumam, jo tad āda vēl nav izveidojusi aizsardzību pret UV starojumu: „Tie bērni, kuri nerunā - neiet saulē. Turklāt tas ir pilnīgi nepareizs uzskats, ka D vitamīns tiek uzņemts ar sauli. D vitamīnu lielākoties uzņemam ar pārtiku, bet ne sauļojoties. Tādēļ D vitamīna uzņemšanu nevajadzētu uzskatīt par iemeslu, kādēļ bērnu pakļaut bīstamajam saules starojumam."

Protams, visefektīvākais profilaktiskais pasākums ādas vēža riska novēršanai ir izvairīšanās no ultravioletajiem stariem - saules un solārija. Taču, ja ir vēlēšanās baudīt saules vannas, tad noteikti jāievēro 15 svarīgi noteikumi jeb instrukcija „Ādas lietošanai vasarā":

1) Saules apdegums ir visnopietnākais kaitējums cilvēka ādai. Vienmēr jācenšas izvairīties no ādas saules apdegumiem.

2) Ja jūsu ādas fototips atbilst gaišai ādai, kurai ātri veidojas apdegumi, pirmajām „iziešanām" saulē jābūt ne ilgākām par 10-20 minūtēm.

3) Plānojiet darbu vai atpūtu tā, lai saulē neatrastos tās zenīta laikā no plkst. 11.00 līdz 15.00, jo tad starojuma intensitāte ir visaugstākā.

4) Nelietojiet alkoholiskos dzērienus - tie samazina ādas radītos brīdinājuma signālus par jau nodarīto kaitējumu.

5) Izvairieties no iemigšanas saules staros. Kombinējiet saules peldes ar aktīvu atpūtu - sportojot, ejot, skrienot, braucot ar riteni. Nav ieteicams pavadīt visu laiku vienā pozā.

6) Nesauļojieties pārāk ilgi, aizbildinoties ar saules aizsargkrēma lietošanu. Saules aizsargkrēms jālieto regulāri, ik pēc 2 stundām.

7) Vienmēr lietojiet saulesbrilles un galvas segu.

8) Aizsargājiet bērnus no saules jau agrā vecumā, regulāri (ik pēc 2 stundām) lietojot saules aizsargkrēmu ar ļoti augstu aizsardzības indeksu. Bērniem ir jāvalkā krekliņš, cepurīte un saulesbrilles. Līdz 3 gadu vecumam bērni ir īpaši jāsargā no saules.

9) Nelietojiet smaržvielas saturošus līdzekļus pirms sauļošanās, jo tie var radīt uz ādas plankumus, alerģisku reakciju vai apdegumu.

10) Pat tad, ja tikai peldaties vai ārā ir vēss vējš, ir jāpasargā āda no saules iedarbības.

11) Lietojiet saules aizsargkrēmu vienmēr un izvēlieties aizsargkrēmu ar SPF indeksu, kas: 1) ir lielāks par 20; 2) atbilst jūsu ādas fototipam.

12) Atrodoties pie ūdens virsmām (jūra, ezers, upe, baseins), ultravioleto staru intensitāte ir augstāka. Tāpēc pēc peldēšanās vienmēr jānoslaukās. Nedrīkst ļaut ādai nožūt saulē, jo ūdens pilieni paaugstina saules starojuma iedarbību, tādējādi palielinot apdeguma risku. Nepieciešamības gadījumā pēc ūdens peldēm atjaunojiet saules aizsarglīdzekļa slāni.

13) Lietojiet pietiekamu ūdens daudzumu (vismaz 2 litrus dienā), tas pasargās no organisma pārkaršanas, ko rada saules infrasarkanie stari.

14) Aizsargājiet ādu no saules pat mākoņainā laikā, jo 90% UV starojuma nonāk uz zemes arī šādos laika apstākļos.

15) Ādas apsārtums, sūrstoša sajūta vai sīki pūslīši liecina par saules apdegumu. Parādoties šīm pazīmēm, jāizvairās no tālākas atrašanās saules staros. Minētās pazīmes pastiprināsies vēl aptuveni 24 līdz 36 stundas pēc saules iedarbības.

Savukārt pēc sauļošanās vispirms jānoskalojas tekošā ūdenī, un pēc tam jāuzklāj līdzeklis, kas paredzēts ādas kopšanai tieši pēc sauļošanās ar nomierinošu vai mitrinošu darbību. Svarīgi atcerēties, ka eļļaini vai trekni līdzekļi, ko parasti lieto mājas apstākļos, var saules radīto bojājumu pastiprināt.

Plašāka informācija par ādas vēzi, tā pazīmēm, kā arī iespējām izsargāties pieejama mājas lapā www.euromelanoma.lv.

Veselība