Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Strauji pieaug ātrās palīdzības izsaukumu skaits

Sākoties rudens vīrusu saslimšanas sezonai un pieaugot sabiedrības satraukumam par jaunās gripas izplatību, pēdējo dienu laikā strauji pieaudzis ātrās palīdzības izsaukumu skaits Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā*. Visstraujākais izsaukumu pieaugums vērojams tieši Rīgā un Rīgas reģionā. Arī reģionos NMP dienesta brigāžu mediķiem pēdējās dienās biežāk nākas mērot ceļu pie pacientiem ar akūtām vīrusu saslimšanām.

 

Šajās dienās cilvēki pastiprināti lūdz palīdzību ne vien gadījumos, kad ir kāda pēkšņa un akūta veselības problēma, bet arī situācijās, ja paši nespēj tikt galā ar respiratorām vīrusu saslimšanām - paaugstinātu temperatūru, sausu klepu, drudzi, vispāreju vājumu u.c.

 

„Jūtams, ka izsaukumu skaits pēdējās dienās ir strauji pieaudzis, un daudzi no izsaukumiem - šobrīd ik diennakti tādu ir pat līdz 150 - saistīti tieši ar akūtām respiratorām vīrusu saslimšanām," informē NMP dienesta Rīgas reģiona operatīvā darba vadītāja, ārste Sarmīte Villere.

 

Šajā nedēļā tikai Rīgas reģionā vien NMP dienesta brigāžu mediķi katru diennakti dodas līdz pat 600 izsaukumos, kas ir vidēji par 100 izsaukumiem vairāk nekā pagājušajā nedēļā.

 

Sarmīte Villere uzsver: ja cilvēkam ir temperatūra, vispirms ir jāsazinās ar savu ģimenes ārstu, kurš ieteiks tieši viņam vēlamo rīcību. NMP dienests atgādina, ka paaugstināta temperatūra pati par sevi nav neatliekamās palīdzības izsaukums, it sevišķi vīrusu infekcijas izplatības laikā, kad ar temperatūru nākas cīnīties daudziem jo daudziem pacientiem.

 

Protams, situācijās, ja pacienta pašsajūta turpina pasliktināties un papildus temperatūrai parādās vēl kādas citas akūtas veselības problēmas, turklāt ģimenes ārsta darba laiks jau beidzies, bez šaubām, jāzvana ātrajai palīdzībai.

 

Ātrā palīdzība noteikti jāsauc gadījumos, ja paaugstinātā temperatūra provocē krampju lēkmi bērnam, ja iestājas bezsamaņa, ir slikta dūša, vemšana vai ja iepriekš jau ir bijušas situācijas, kad temperatūra izraisījusi kādas veselības problēmas, kas apdraudējušas pacienta dzīvību.

 

NMP dienesta mediķi aicina ikvienam iedzīvotājam ar savu ģimenes ārstu jau iepriekš izrunāt, ko darīt situācijā, ja pēkšņi parādās paaugstināta temperatūra vai ja ir bažas par iespējamo saslimšanu ar sezonālo gripu vai ar jauno A/H1N1 gripu.

 

Ģimenes ārsts, zinot par sava pacienta citām hroniskām saslimšanām, var ieteikt konkrētā situācijā labāko risinājuma variantu. Jāatceras: ikvienam mājās ir jābūt aptieciņai, kurā ir dažādām dzīves situācijām nepieciešamie medikamenti, tajā skaita arī līdzekļi pret paaugstinātu temperatūru.

 

*šobrīd valsts NMP dienests jau nodrošina 81% no visiem ātrās palīdzības izsaukumiem valstī

 

Kad saukt ātro palīdzību?

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes sniedz palīdzību gadījumos, kad ir pēkšņa veselības stāvokļa pasliktināšanās:

* Pēkšņa saslimšana, trauma, nelaimes gadījums.* Pēkšņi sirdsdarbības traucējumi, sāpes sirds apvidū, auksti sviedri, samaņas zudums.* Pēkšņs elpas trūkums, smakšanas lēkmes vai aizdusa.* Pēkšņas sāpes rokās vai kājās, roku vai kāju aukstums, bālums.* Pēkšņas sāpes vēderā, saindēšanās, vemšana, intensīva caureja.* Pēkšņi apziņas traucējumi, krampji, ģībonis, galvas vai muguras sāpes, jušanas vai kustību traucējumi.* Pēkšņi psihiskās darbības traucējumi, kuriem raksturīga agresīva rīcība vai pašnāvības mēģinājums.* Pēkšņas sāpes jostas un krustu apvidū vai urinācijas traucējumi.* Dzīvībai bīstama jebkuras izcelsmes asiņošana un alerģiskas reakcijas.* Dzemdētājas nogādāšanai uz dzemdību nodaļu.

Veselība