Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vēža pacientu problēmas Latvijā – biedējoša realitāte

Šodien, 4.februārī, kad visā pasaulē tiek atzīmēta Pretvēža diena, onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība „Dzīvības koks" aicina sabiedrību vienoties kopējā cīņā pret vēzi.

Statistikas dati - biedējoši Ļaundabīgs audzējs ir otrais izplatītākais nāves cēlonis Latvijā. Ik gadu 10 000 cilvēku primāri dzird diagnozi - vēzis. Lai gan Latvijā ir ieviesta savlaicīga vēža diagnostikas programma jeb skrīnings, tā šobrīd nedod cerēto rezultātu, jo cilvēki neizmanto iespēju pārbaudīt savu veselību.

 

Krūts vēža skrīningu izmantojušas tikai 20% sieviešu, kas saņēmušas uzaicinājumu, savukārt dzemdes kakla skrīninga izmeklējumus veikušas tikai 13% no uzaicinātajām sievietēm! Latvijā vīriešu vidū izplatītākie ir plaušu, prostatas un zarnu trakta ļaundabīgie audzēji. Savukārt sievietēm biežākie ir krūts, ādas, resnās zarnas un dzemdes ļaundabīgie audzēji.

 

Saslimstība ar krūts vēzi pēdējo 10 gadu laikā kopumā ir palielinājusies par 15%. Latvijā šo slimību ik gadus primāri diagnosticē ap 1000 sievietēm, turklāt trešajā daļā gadījumu novēloti - III un IV stadijā, kas nav pieļaujami, jo krūts vēzim ir vizuālā lokalizācija, tādēļ to ir iespējams diagnosticēt jau savlaicīgi. Pēc Latvijas Onkoloģijas centra datiem Latvijā ik gadu vēža dēļ krūti zaudē aptuveni 700 sievietes.

 

Sievietēm pēc krūts noņemšanas ir nepieciešamas krūts protēzes. Taču tas nav vienkāršs process - krūts protēžu pieejamība ir ierobežota. Sākot ar 2010. gada 1. janvāri krūts protēzes bez maksas ir pieejamas tikai trūcīgām personām.

 

Trūcīgais finansējums ārējo protēžu iegādei neļauj nodrošināt ar tām visas sievietes, kurām tās ir nepieciešamas, turklāt to saņemšana ir pārlieku birokratizēta un laikietilpīga. Tas kopumā rada papildu emocionālo un psiholoģisko spriedzi krūts vēža slimniecēm un viņu tuviniekiem. Jāatzīmē, ka viena krūts protēzes izmaksā 50 lati, bet ja tās valsts iepirktu vairumā būtu iespējas ietaupīt 25- 30%.    

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību problēmām, ar kādām jāsaskaras sievietēm pēc krūts vēža operācijas un mēģinātu rast risinājumus, biedrība „Dzīvības koks" Pretvēža dienas ietvaros ir izveidojusi unikālu video.

 

  „Vēzis nav nolemtība, dzīve turpinās!"

Latvijā  ik pēc 10 minūtēm, kāds cilvēks saskaras ar diagnozi - vēzis. Tā ir slimība, kas novājina cilvēku ne tikai fiziski, bet arī emocionāli. Un tie nav tikai pacienti, tie ir arī tuvinieki- vīri, sievas, bērni, mazbērni, brāļi, māsas, draugi, darba biedri.

 

Tādēļ onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība „Dzīvības koks" ir uzsākusi vērienīgu akciju „Vēzis nav nolemtība, dzīve turpinās!" Tā ir sabiedrības iesaistīšanās akcija, kuras laikā ikviens cilvēks tiek aicināts sūtīt iedvesmojošas fotogrāfijas, labus vārdus uz e-pastu [email protected]. Sagaidāmais rezultāts- kopīgi izveidota kolāža kā uzmundrinājuma, atbalsta un sapratnes zīme visiem, kuriem ir jāiztur pārbaudījums „vēzis".

 

Izveidoto kolāžu izvietosim slimnīcās un vietās, kur tā varētu dot vislielāko iedvesmojošo ieguldījumu. Iedvesmojošas fotogrāfijas un stāstus akcijai „Vēzis nav nolemtība, dzīve turpinās!" var sūtīt līdz 20. februārim, un tie tiks ievietoti apskatei „Dzīvības koks" interneta vietnē www.dzivibaskoks.lv un www.draugiem.lv „Dzīvības koka" lapā.

 

Starptautiska konference jau februārī

Biedrība "Dzīvības koks" ir pārliecināta, ka pacientu organizācijas ir neatņemama efektīvas lēmumu pieņemšanas sistēmas sastāvdaļa un, ka veselības un sociālās aprūpes sistēmu būtu iespējams ievērojami uzlabot, ja vien valsts institūcijas vairāk sadarbotos ar nevalstiskām organizācijām un ieklausītos priekšlikumos.

 

Tāpēc, lai pievērtu uzmanību pacientu organizācijām kā vieniem no politikas veidotājiem, „Dzīvības koks" 24. un 25. februārī organizē starptautisku konferenci „Efektīva pacientu organizāciju iesaistīšanās lēmumu pieņemšanas procesos". Konferences laikā arī pirmo reizi tiks izstādīta kolāža „Vēzis nav nolemtība, dzīve turpinās!".

 

„Dzīvības koks" mērķis - psihosociālās rehabilitācijas programma Latvijā

Kā viena no „Dzīvības koks" prioritātēm ir ieviest psihosociālās rehabilitācijas programmu vēža pacientiem Latvijā. Šobrīd psihosociālo rehabilitāciju iespēju robežās nodrošina „Dzīvības koks", par sabiedrības saziedoties līdzekļiem organizējot rehabilitācijas nometnes, taču biedrība vēlas turpināt attīstīt psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumus un izveidot psihosociālās rehabilitācijas centru, lai spētu atbalstīt un stiprināt pēc  iespējas vairāk vēža izdzīvotājus un viņu ģimenes locekļus.  „Dzīvības koks" vēlas sasniegt Eiropas līmeņa veselības aprūpi Latvijas pacientiem.

 

„Dzīvības koks", kurai piešķirts sabiedriskā labuma statuss, ir lielākā organizācija Latvijā, kas apvieno onkoloģiskos pacientus un viņu tuviniekus. „Dzīvības koks" ir Eiropas krūts vēža organizācijas „Europa Donna" un Eiropas pretvēža organizācijas „European Cancer Patient Coalition" pilntiesīgs biedrs, pārstāvot Latvijas pacientu intereses Eiropas līmenī. "Dzīvības koks" īstenojis vairākus projektus sadarbībā ar Amerikas Pretvēža biedrību un atbalstījis AVON globālo iniciatīvu cīņā pret krūts vēzi.

Ziedot „Dzīvības kokam" iespējams gan portālā www.ziedot.lv, gan „Dzīvības koks" labdarības interneta portālā www.percunziedo.lv.

„Jums ir krūts vēzis"- šie noteikti nav tie vārdi, kurus sieviete būtu jelkad sapņojusi vai vēlējusies dzirdēt. Tomēr realitāte nav iepriecinoša, jo katru gadu aptuveni 1000 sievietes izdzird šos vārdus un 700, pamostoties pēc narkozes, nespēj ieskatīties spogulī, jo krūts vietā ir tikai rēta un tukšums. Tas ir emocionāls un fizisks trieciens, un atklāts paliek jautājums - kā dzīvot tālāk? Bet tas nav viss.

 

Priekšā gaida pārbaudījumi - matu noiešana pēc ķīmijterapijas, vemšana, nespēks, bailes no tālākās dzīves. Tādā brīdī svarīgs gan ģimenes, gan tuvinieku un draugu atbalsts. Arī valsts atbalsts, piemēram, nodrošinot krūts protēžu pieejamību. Krūts protēzei nav tikai estētiska vai psiholoģiska nozīme, tā ir funkcionāla nepieciešamība. Latvijā kopš 2010.gada 1.janvāra krūts protēzes valsts apmaksā tikai tām sievietēm, kurām ir „trūcīgā statuss". Jautājums - vai tas nav pārāk nežēlīgi pēc visiem pārdzīvojumiem (pētījumi rāda, ka bieži tiek zaudēts darbs, jo ārstēšanās laiks ir salīdzinoši ilgs, bieži pamet vīri un draugi utt.) vēl kārtot izziņu par trūcīgā statusu?

 

Vai tiešām valsts drīkst taupīt uz savu iedzīvotāju nelaimes rēķina? Reālā situācija ir šokējoša - daudzas sievietes krūts protēzes neesamību aizvieto ar dažādiem sadzīves priekšmetiem - griķu, linsēklu un smilšu maisiņiem, pat metāliskiem priekšmetiem. Vai tas 21.gadsimtā ir normāli? Tāpēc jautājums - kā man pēc operācijas dzīvot tālāk? - bieži paliek neatbildēts.

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību problēmām, ar kādām jāsaskaras sievietēm pēc krūts vēža operācijas, un mēģinātu rast risinājumus, biedrība „Dzīvības koks" ir izveidojusi šokējošu video.

 

 

 

Veselība