Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Visvairāk neapmierināto ar slimnīcu reformu Vidzemē un Latgalē

Jaunākajā „DnB NORD Latvijas barometra" pētījumā noskaidrots, ka lielākā daļa valsts reģionos dzīvojošo respondentu uzskata pašreizējo veselības aprūpes sistēmu un arī vienu no būtiskākajām tajā veiktajām izmaiņām - slimnīcu reformu - par neatbilstošu iedzīvotāju vajadzībām.

Komentējot pēdējo gadu laikā aktuālo slimnīcu reformu, vislielāko neapmierinātību ar to pauduši Vidzemes un Latgales iedzīvotāji (attiecīgi 71% un 61%). Kritiku reformas īstenošanai pauduši arī tuvu 50% vidzemnieku, zemgaliešu, latgaliešu un Pierīgā dzīvojošo aptaujāto. Tādas pašas bažas izteikuši arī galvaspilsētas un Kurzemes iedzīvotāji, tiesa, salīdzinoši mazāk respondentu šai jautājumā bijuši klaji noraidoši. Interesanti, ka lielāko atbalstu slimnīcas reformai izteikuši 23% Rīgas iedzīvotāju, bet vismazāk informēti par tās mērķiem un gaitu jūtas Zemgales respondenti (38%).

Vērtējot „DnB NORD Latvijas barometra" respondentu kritiku šajā jautājumā, medicīnas sabiedrības „ARS" valdes priekšsēdētājs Māris Andersons norāda: „Ir daudz diskutēts par slimnīcu reformu, un šīs sarunas noteikti turpināsies, bet jau pašos pamatos nebūtu pieļaujams, ka reģionu iedzīvotājiem tiktu atņemtas tuvākās stacionārās iestādes un likvidēti traumpunkti, neatvieglojot nokļūšanu pie ģimenes ārstiem vai uz ambulatorajām iestādēm.

Slimnīcu nozīme mūsdienu medicīnā ir strauji samazinājusies, taču ārstniecības pakalpojumu servisam ir jābūt labi pieejamam, un it īpaši tas attiecas uz reģioniem."

Lūgti novērtēt, vai valsts nodrošinātā veselības aprūpes sistēma kopumā - ietverot tajā slimnīcas, ģimenes ārstu institūciju, dažādu speciālistu pieejamību u.c. faktorus, - atbilst sabiedrības vajadzībām, 18% galvaspilsētas iedzīvotāju kopumā ar to ir apmierināti, norādot, ka tā ir pilnībā piemērota (2%) vai drīzāk piemērota (16%). Samērā pozitīvi noskaņoti ir arī Vidzemē (17%), Kurzemē (16%) un Latgalē (15%) dzīvojošie respondenti, kuri atzinuši, ka sistēma drīzāk atbilst viņu vajadzībām. Tomēr tādās pašās domās ir tikai 6% zemgaliešu un 7% Pierīgas iedzīvotāju.

Lielākā daļa aptaujāto tomēr uzskata, ka veselības aprūpes sistēma neatbilst viņu vajadzībām. Viskritiskāk noskaņoti ir Pierīgas (52%), Zemgales (48%) un Latgales respondenti (40%), kuri uzskata, ka sistēma pilnībā neatbilst iedzīvotāju vajadzībām. Šādam viedoklim piekrīt arī aptuveni trešā daļa aptaujāto rīdzinieku, kurzemnieku un vidzemnieku.

Visbeidzot, izvēloties, vai labāk būtu maksāt lielākus nodokļus, kas tādējādi ļautu valstij nodrošināt lielāku no budžeta apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstu, vai arī pašiem uzņemties lielāku atbildību par maksājumiem veselības aprūpē, lielākā daļa respondentu atbalsta otro iespēju. Kā norāda eksperti, tas lielā mērā saistīts ar pašreizējo iedzīvotāju neuzticēšanos nodokļu sistēmai kopumā (kas detalizēti tika aplūkota iepriekšējā „DnB NORD Latvijas barometra" pētījumā).

Ja būtu iespēja izvēlēties, vairāk nekā puse jeb 58% Pierīgas iedzīvotāju, kā arī 46% latgaliešu, 41% rīdzinieku, 38% zemgaliešu, 37% vidzemnieku un kurzemnieku būtu gatavi maksāt mazākus nodokļus, bet par savu veselību rūpēties paši, veicot papildu maksājumus. Savukārt iespēju maksāt lielākus nodokļus atbalsta 35% Kurzemes, 32% Zemgales, 31% Rīgas, 22% Vidzemes, 19% Pierīgas un 18% Latgales iedzīvotāju.

Veselība