Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Zemnieks Jurijs Ovsjaņikovs jau 16 gadus veiksmīgi audzē smiltsērkšķus 5

Jērcēnu pagasta zemniekam Jurijam Ovsjaņikovam smiltsērkšķu audzēšana nav tikai saimnieciskā darbība, bet arī dzīvesveids. Šai jomai viņš ir veltījis 16 gadus un joprojām Valkas rajonā ir vienīgais, kurš nopietni pievērsies smiltsērkšķu audzēšanai.

 

Šonedēļ J. Ovsjaņikovs par šiem veselībai vērtīgajiem augļu kokiem rīkoja semināru Strenčos un Valkā.

 

"Esmu nolēmis smiltsērkšķu vērtīgās īpašības popularizēt sabiedrībā. Ideāli būtu, ja katram dārzā augtu kaut pāris šo augļu koku. Tad mēs vairāk būtu nodrošināti pret draudiem mūsu veselībai, kuru mūsdienās nav maz," saka J. Ovsjaņikovs.

 

Kaut rajona mērogā šķiet, ka sabiedrības attieksme pret šo jomu ir tikpat kā nemanāma, patiesībā visā pasaulē pievēršanās smiltsērkšķu izmantošanai piedzīvojusi īstu revolūciju. "Vispār visa šo augļu atzīšanas un izmantošanas vēsture ir ļoti interesanta un pat dramatiska, sākot jau no Hipokrāta laikiem," saka J. Ovsjaņikovs.

 

Starp pašiem senākajiem rakstu avotiem, kuros pieminēti smiltsērkšķi, ir Tibetas mūku traktāti. Tomēr visaktīvākais laiks smiltsērkšķu augļu atzīšanā sākās apmēram 200 gadu pirms mūsu ēras Maķedonijas Aleksandra karagājienu laikā.

 

 

"Kad Maķedonijas Aleksandrs ar daudzām kaujām bija nokļuvis līdz Indijai, viņa karavīri bija novājināti, slimību un ievainojumu nomākti. Novājināti bija arī zirgi. Šī iemesla dēļ neizdevās ieņemt kārtējo pilsētu un karaspēks pie tās ierīkoja apmetni. Nākamajā dienā karavīri ievēroja, ka zirgi no vairākiem nepazīstamiem kokiem ir noēduši ogām līdzīgus augļus.

 

 

Arī karotāji tos nogaršoja un atzina, ka tie labi veldzē. Pēc dažām dienām karavīri bija atguvuši spēkus, arī zirgi jutās moži. Kopš tā laika šo augu, ko mēs zinām kā smiltsērkšķi, latīniski dēvē par hipophae. Tulkojumā tas nozīmē "spožais zirgs"," stāsta J. Ovsjaņikovs.

 

Maķedonijas Aleksandrs augļu kokus aizveda uz Eiropu, un kopš tā laika smiltsērkšķi bagātīgi aug Bulgārijā, Rumānijā, Maķedonijā un arī pie Itālijas. Vēlāk šo augu uz citām zemēm aizveda jūrnieki.

 

 

Izpētot smiltsērkšķu attīstību, ienāk prātā jautājums, kādēļ Dievs tik vērtīgu augu ielicis augšanai nepiemērotos apstākļos. Tas sāka augt Mongolijas un Ziemeļķīnas kalnainajā zemē, bija atrodams arī Altajā Sibīrijā. Ziemas laikā tur temperatūra nereti ir mīnus 40 grādu, bet vasarā ir 40 grādu karstums.

 

 

 "Patiesībā mums tiek parādīta šī auga izturība. Kad es sāku audzēt smiltsērkšķus, bija ziema, kurā sals sasniedza mīnus 33 grādus. Neviens kociņš neaizgāja bojā. Turklāt, kā pats pārliecinājos, tie var mierīgi ziedēt arī stiprās salnās. Ziediem nekaitē pat mīnus septiņu grādu sals," apliecina J. Ovsjaņikovs.

 

Viņš piebilst, ka smiltsērkšķu augļus uzturā daudz izmanto Sibīrijas iedzīvotāji. Tur no šiem augļiem prot pagatavot apmēram 100 ēdienu, ieskaitot zupas. Un, kā zināms, Sibīrijā iedzīvotāji nav tie slimākie uz zemeslodes.

 

Jauna lappuse smiltsērkšķu vēsturē sākās 1945. gada augustā, kad amerikāņi Japānā, Hirosimā un Nagasaki, nometa atombumbu. "Japāņiem tā bija traģēdija, bet viņi ir sīksta tauta. Viņi aktīvi domāja, ko darīt, lai nācija izdzīvotu.

 

 

 Valstī izveidoja iedzīvotāju reģistru, kurā apkopoja datus par katra atrašanās vietu sprādzienu laikā. Drudžaini izeju meklēja zinātnieki un mediķi. Un tad Ziemeļķīnā atklāja, ka smiltsērkšķu augļi efektīgi spēj neitralizēt organismā radiāciju. Vēlāk šos augļus to jaunatklāto īpašību dēļ sāka izmantot arī PSRS militāristi.

 

Diezgan ātri pēc Otrā pasaules kara par smiltsērkšķiem ieinteresējās vācieši, tad amerikāņi. "Amerikāņi atjēdzās, kur nokļuvuši ar čisburgeriem un čipsiem un saprata, ka ar neveselīgo uzturu viņi paši sev būs radījuši Hirosimu.

 

 

Amerika smiltsērkšķus sāka iepirkt lielos daudzumos. Bija laiks, kad Ķīnā tikai Amerikai strādāja 100 rūpnīcu, lai apmierinātu pieprasīto apjomu. Tomēr pilnībā amerikāņi sevi ar šo produktu nav varējuši nodrošināt. Ir mainījusies arī politiskā situācija. Ar Ķīnu vairs nav tik labas attiecības, un tagad iniciatīvu ir pārņēmusi Kanāda, kura sākusi audzēt smiltsērkšķus," saka J. Ovsjaņikovs.

 

 

Kas tad šim augam dod spēku sadziedēt ievainojumus, piecelt kājās nodzītus zirgus un izglābt no radioaktivitātes? "Smiltsērkšķu auglī ir pieci antioksidanti: A, C, E vitamīns, cinks un selēns. Kā zināms, antioksidanti ir vielas, kas aizkavē organisma novecošanos.

 

 

Ar tādu antioksidantu klāstu nevar lepoties neviens cits augs. Vēl smiltsērkšķu auglī ir 18 amīnskābes. Visā pasaulē pazīst 22 amīnskābes. No šīm skābēm veidojas olbaltums. Tas viss ir ļoti nepieciešams dzīvības procesu uzturēšanai. Kādēļ, piemēram, cilvēks mirst, ja viņam ir par 45 grādiem augstāka temperatūra. Tādēļ, ka tādā karsonī organismā izvārās viss olbaltums.

 

 

 Vēl jāmin 15 vitamīni un provitamīni un apmēram 150 aktīvu vielu. Tas ir vesels arsenāls, milzīga bagātība! Piemēram, Māris Selga, kurš aktīvi nodarbojas ar smiltsērkšķu audzēšanu un izkopšanu, uzskata, ka pasaulē nav cita auga ar tik lielām ārstnieciskajām īpašībām.

 

 

Savukārt krievu akadēmiķis Spiričevs par smiltsērkšķi raksta: "Uz pasaules ir augs, kas pēc savas iedarbības uz cilvēka organismu ir nepārspējams un asociējas tikai ar vienu vārdu - veselība. Tas ir smiltsērkšķis." Akadēmiķis ir pierādījis, cik ļoti mūsdienu cilvēkiem nepieciešams šis augs.

 

 

Viņš ir izpētījis, ka pat veselībai vislabvēlīgākajā laikā - vasarā - Krievijas iedzīvotāji cieš no C vitamīna trūkuma organismā. Tāda pati situācija ir ar citiem vitamīniem. Secinājums ir vienkāršs - ja tas tā turpināsies, tauta var sākt izmirt, jo katra nākamā paaudze būs vājāka," saka J. Ovsjaņikovs.

 

 

Arī mūsu valsts statistika liecina, ka sabiedrība kļūst slimāka. Smiltsērkšķu izmantošana uzturā varētu būt viens no risinājumiem. "Smiltsērkšķu auglis ir bioloģiski aktīvs produkts. Iekļūstot organismā, tas pilnībā iedarbojas. Salīdzinājumam varu minēt burkānu. Tos bērniem iesaka lietot daudzi ārsti, jo tur ir A vitamīns.

 

 

Māmiņas tos bērniem arī dod, bet īsta labuma nav. Tas tādēļ, ka burkāns nav bioloģiski aktīvs. Lai organismā iedarbotos visas vērtīgās vielas, sarīvētiem burkāniem obligāti jāpievieno augu eļļa," skaidro J. Ovsjaņikovs.

 

 

Viņš piebilst, ka, zinot to, smiltsērķšu audzēšanā un izmantošanā vajadzētu jau sen būt revolūcijai. Daudzi to vien darītu, kā audzētu šos augļus, vēl tikpat daudz pārstrādātāju tos censtos nopirkt. Tomēr tā gluži nav, jo, kā saka zemnieks, cilvēks pārtikas piedāvājumā ir izdomājis tādas viltības, kādas var izdomāt tikai cilvēks.

 

 

Pārliecinošs un pat biedējošs ir J. Ovsjaņikova sulas iepakojuma demonstrējums, izlasot uz tā uzrakstīto produkta saturu un izskaidrojot, ko nozīmē katrs minētais E konservants. Paši par savu naudu pērkam sev slimības nākotnē. Arī smiltsērkšķu sulās un balzamā piejauktais augļa koncentrāts ir minimāls.

 

 

Toties laba cena, ko ne katrs cilvēks šodien var atļauties maksāt. Tā arī atklāj lielo starpību starp iepirkuma un pārdošanas cenu. Zemnieks kilogramu ogu pārdod labākajā gadījumā par 1,20 latiem, bet litrs smiltsērkšķu sulas tirgū mēdz maksāt septiņus latus.

 

 

Litru eļļas pārdod pat par vairākiem desmitiem latu. Zemā iepirkuma cena arī daudziem nositusi interesi par augļu audzēšanu. "Dažreiz šķiet, ka mēs laikam esam pēdējie stulbeņi, ja par mums tā var ņirgāties," ar sarkasmu piebilst J. Ovsjaņikovs.

 

Interesanta ir zemnieka doma panākt, lai par smiltsērkšķu audzēšanu savām vajadzībām cilvēki ieinteresētos un, iestādot šos kociņus, apliecinātu, ka nolēmuši rūpēties par savu veselību. Lai iegūtu uz dienu visus nepieciešamos vitamīnus un vielas organismam, pietiek apēst 100 gramu smiltsērkšķu augļu vai izdzert 150 gramu sulas. Slimošanas gadījumā, lai ātrāk atspirgtu, ieteicams izdzert 200 līdz 250 gramiem sulas.

 

 

Jāsaprot gan, ka šis produkts nav nekāda Panaceja pret visām slimībām, bet ir garšīgs uzturlīdzeklis, kas palīdz izvairīties no daudzām veselības problēmām.

 

Kad ar J. Ovsjaņikovu tikāmies pirms vairākiem gadiem, viņš apliecināja, ka nākotni savā saimniecībā redz smiltsērkšķu audzēšanā. "Savu solījumu esmu turējis un tā domāju joprojām," tagad saka zemnieks.

 

Tāds mērķis ir cildens. Pasaule kopumā arvien vairāk kļūst par lielu indes ābolu. Un drīz var pietrūkt pretindes, ja paši par to nedomāsim.

Komentāri 5

ezītis...

Valkā nevar nopirkt..tikai pie viņa personīgi..šo dabīgo produktu veikalu plauktos neatrast..

pirms 10 gadiem, 2009.02.23 10:55

Ļoti feins cilvēks, bija iespēja dažas dienas pabūt kopīgā pasākumā pirms kāda gada. Toreiz apbrīnoju viņa neizsīkstošo un interesanto stāstījumu par smiltsērkšķiem. Liekas, tas nav viņa bizness, bet gan dzīvesveids. Būs jābrauc ciemos pēc šī brīnumlīdzekļa :)

pirms 10 gadiem, 2009.02.23 15:26

Ģirts

Cik maksā smiltsērkšķu stads un kur to var iegādāties.

pirms 10 gadiem, 2009.08.23 20:05

imant

Kapec nav nekadas informacijas ?ni telefona ni adrese saimnieka

pirms 10 gadiem, 2009.08.28 11:41

Veselība