Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Gauja atgūst lašupes statusu

Lašu (Salmo salar) izplatības areāls un nārsts noris galvenokārt Gaujā un tās lielākajās pietekās Amatā un Braslā.

Pateicoties Valsts zivju atražošanas programmai, kuras gaitā zivju mazuļi tiek izlaisti upes augštecē ap Virešiem, vērojams, ka pēdējos gados zivju migrācijas ceļš uz nārsta vietām kļuvis daudz tālāks, ja vēl pirms dažiem gadiem lašu koncentrācija bija posmā līdz Cēsīm, tad pēdējos gados aizvien biežāk lašu nārstu var vērot Sikšņu krācēs un citviet upes augšējos posmos, norāda nevalstiska organizācija “Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība” (GIAB).

Laši dzīvo jūrā vienu līdz divus gadus, pēc tam viņi rudeņos dodas nārstot upēs. Nārsts notiek  straujās un krāčainās upēs, tā saucamajās lašupēs, kāda ir arī Gauja. Latvijā lašupju saraksts ietver aptuveni 100 upes un upītes. Pārējās upēs sastopami taimiņi.
Ikrus lašu mātītes ierok vietās ar akmeņaini oļainu grunti. Mazuļi upēs pavada divus gadus, sasniedzot 11 līdz 18 centimetru garumu.
Gauja ir īpaša ar to, ka šeit uz nārstu ierodas arī īpaši lieli eksemplāri, informē GIAB. Pēdējos gados gan “zivis izcilnieces” svarā virs 20 kilogramiem novērot izdevies reti, taču ir dokumentāli pierādījumi, ka vēl pirms 15 gadiem Gaujā noķerts 32 kilogramus smags lasis. Tomēr arī tagad 10 līdz  15 kilogramus smagi laši nav retums.

Taimiņu (Salmo trutta) izplatība Gaujas baseina upēs ir daudz plašāka kā lašiem. Taimiņi (pārsvarā no 1,5 līdz 4 kg) par nārsta vietām izvēlas galvenokārt Gaujas pietekupes un  nelielus strautus. Līdzīgi kā laši, bet daudz kuplākos pulkos, pēdējos gados taimiņi mēro ceļu uz nārsta vietām Gaujas augštecē.  Upēs sastopama arī taimiņa saldūdens pasuga – strauta forele.  

Saskaņā ar zivju resursu mākslīgās atražošanas plānu 2017.–2020. gadam Valsts programmas ietvaros Gaujas baseinā ik gadus tiek ielaistas 520 000 jaunas lašu un taimiņu dzīvības, un, pateicoties tam, ka pēdējos piecus gadus liels šo zivju resursu daudzums tiek ielaists upes augštecē, Gauja atgūst savu lašupes statusu līdz pat Paideru HES aizsprostam Gulbenes novada Lejasciema pagastā, norāda GIAB.

20191101-1025-logo-vpr-vm-vkkf-mazs.jpg

Publikācija tapusi ar Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. 

Vides projekti