Vijciemiešu lepnums – neparastais koka dievnams

Vijciema evaņģēliski luteriskā baznīca Eiropas kontekstā ir unikāla sava neparastā izskata dēļ. Tā ir viena no retajām esošajām koka dēlīšu apšuvuma baznīcām, kas celta 1852. gadā. Dievnams ir vienjoma halles tipa guļbūves cente uz laukakmens pamatiem, izteiksmīgu to padara sešpadsmitstūrīšu logi ar smailloka arkām, taču unikālu – īpatnējā sienu ārējā apdare, sienas apšūtas ar zvīņveida apses koka dēlīšiem. Sākotnēji no tiem bija veidots arī baznīcas jumts. Baznīca ir vijciemiešu lepnums, ko tie saudzē un godā arī šodien.

Vijciemā Asju Ozoliņu dēvē par dievnama sirdi un dvēselīti. Vijciemiete ar lielu pietāti stāsta par baznīcu un liek noprast, ka šo unikālo celtni apbrīno ļaudis no tālienes. 

«Vai ticēt brīnumam? Brīnumam nav jātic, brīnums ir šeit pat, tik neparasta baznīca. Cik tādu Latvijā ir? Vijciemiešiem ir, lai izdodas nosargāt,» tā Vijciema baznīcas grāmatā viesošanās laikā raksta tūristi no Rīgas. Savukārt  pasaules apceļotājs, kapteinis Aigars Siliņš izsaka dziļāko pateicību par iespēju apskatīt neparasto dievnamu, ieraudzīt tā zvanu, ērģeles un aprunāties ar Asju gan par baznīcu, gan Vijciemu.

A. Ozoliņai saikne ar Vijciema baznīcu ir kopš mazotnes. Viņas vecaistēvs bijis zvaniķis, kas iemācījis daudz. «Mums pat bija izstrādāta sistēma, kā viņš zināja, kad ir jābeidz zvanīt bēru laikā, jo tolaik nenēsāja līdzi pulksteni, kurā ieskatīties. Pa baznīcas torņa lodziņu vecaistēvs redzēja mūsu māju. Kad mājas logā ielikām dvieli, viņš zināja, ka ir jāpārstāj zvanīt,» bērnības atmiņas atceras A. Ozoliņa.

Vijciemiete stāsta, ka īpatnējā izskata dēļ baznīcu mēdz asociēt ar zivi, kuģi vai bebra asti. Taču lepnus pagasta iedzīvotājus dara tas, ka baznīcā atrodas republikas nozīmes mākslas pieminekļi – altāris un kokā gleznota altārglezna «Svētais vakar­ēdiens». «Katram ir savs mūžs, arī kokam, tāpēc mēs savu baznīcu ļoti žēlojam. Tik ļoti, ka citreiz sirds lūzt, ja neizdodas viss uzreiz. Baznīca restaurēta 1992. gadā pēc Vācijā dzīvojošās Jirgenu dzimtas iniciatīvas un ievērojamā ziedojuma. Lielākie remonta darbi bija baznīcas ārpuses zvīņveida skaidu apšuvums, altāra restaurācija un kroņluktura restaurācija. Mirdzas kundze šoruden Vācijā atzīmēja  101. dzimšanas dienu. Pēdējo gadu laikā baznīcā investīcijas izdevies piesaistīt projektu konkursu ietvaros, taču netrūkst arī drošsirdīgu un cēlu vijciemiešu, kas ar savām amata prasmēm katrs devis savu artavu. Viens salabo caurumus jumtā, cits iztīra notekcaurules, vēl kāds uzpasē, lai apkārtne vienmēr būtu sakopta. Skaitliski varbūt neesam daudz, bet stipri gan,» saka A. Ozoliņa.

Vijciema luterāņu baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Deviņdesmitajos gados notikušie restaurācijas darbi patiesi bijuši visu laiku ievērojamākie. Sniedze Ragže stāsta, ka koka baznīcu no vēja postījumiem daļēji pasargā blakus augošie koki. Tomēr pretvēja pusē tā bojājusies. Mirdzas un viņas nu jau nelaiķa vīra Voldemāra Feldmaņu finansiālais atbalsts ir neatsverams devums. Tieši zvīņveida skaidu apšuvums Vijciema baznīcu atšķir no citām. Savukārt iekšpuse veidota no priedes. Kamēr M. Feldmanei vien bijis spēks, tā rūpējusies par baznīcu. Ja nebūtu šo ziedojumu, iespējams, vairs nebūtu, ar ko lepoties.

Vijciemieši, runājot par savu baznīcu, labprātāk dalās sajūtās, kas, atverot dievnama durvis, tos pārņem. «Tiklīdz ieeju baznīcā, pārņem klusums un spēks. Ieklausoties dievvārdos un ērģeļu skanējumā, tās dod virsskaņu dvēselei, tad asaras birst pašas no sevis,» teic A. Ozoliņa.

Viņa joprojām dodas uz baznīcu, jo darbojas draudzē. Sajust Vijciema baznīcas īpašo auru vēlas arī kādreizējā draudzes priekšniece Līvija Egle. Tomēr veselības dēļ to nav varējusi izdarīt jau trīs gadus. Tas arī bija iemesls, kāpēc seniore atteicās no baznīcas darba, kas bija piepildīts un darīja viņu laimīgu. «Ziemā pa istabas logu redzu baznīcu, bet vasarās, kad koki salapojuši, izeju ārā un klausos zvanu skaņās. Atceros to labsajūtu un atvieglojumu, kas allaž pārņēma, esot dievnamā. Sprediķi vienmēr bija skaisti un pārdomāti, kas lika apdomāt dzīves vērtības. No bērnības spilgti atceros kādu epizodi – ceļā uz baznīcu mamma gaidīja draudzeni, kura kavējās. Viņa noteica, atkal nebūs, kur sēdēt. Uz mūsu Vijciema baznīcu ļaudis sabrauca no visdažādākajām Latvijas vietām. Tā vienmēr bija pārpildīta. Cilvēki te brauca ne tikai uz svētku dievkalpojumiem, bet arī salaulāties un kristīties. Manuprāt, te cilvēki gūst ne tikai mieru, bet arī mājīguma sajūtu, jo koka baznīca ir salīdzinoši maza un silta. Nav auksto mūru. Dikti daudz sirsnības mirkļu ir piedzīvots Vijciema baznīcā,» stāsta seniore L. Egle.

L. Egle laika posmā no 1988. līdz 1996. gadam Vijciema baznīcas draudzē bijusi kasiere, bet pēc tam 16 gadus darbojusies kā draudzes priekšniece.

Šobrīd Vijciema baznīcā kalpo mācītājs Andris Reiters. Dievkalpojumi notiek katra mēneša pirmajā un trešajā svētdienā, bet ļaudis mācītājs uzklausa katra mēneša pirmajā un trešajā trešdienā. Vijciema evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzē ir četrdesmit draudzes locekļi, lielākoties gados vecāki cilvēki.

Raksts tapis ar Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

20201104-1443-logo-vpr-vm-vkkf-mazs.jpg

Vides projekti