Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Atšķirīga pieredze un neatlaidība: kopīga saruna

“Ir ārkārtīgi daudz pētījumu par to, kas notiek, kad ticam studentu [un līdzcilvēku – autores piez] apdāvinātībai. Mēs pievēršam viņiem daudz uzmanības un gaidām no viņiem ko vairāk, ko īpašu. Mēs sagaidām no viņiem izcilību, un šīs gaidas no pareģojumiem pārvēršas realitātē.” Angela Duckworth, Grit: The Power of Passion and Perseverance

Jau kādu laiku esam lielāka ģeopolitiska vienuma robežvalsts, gan iezīmējot sevi kartē kā “drošākas/labklājīgākas” pasaules daļu, gan arī tiešā veidā esot robeža – ceļa posms, kuru izmanto daudzi, meklējot drošāku un labāku dzīvi. Un lai arī reizēm labprātāk pieveram acis, grūti izslēgt no apziņas šodienas pasaules realitāti. ANO Bēgļu aģentūra lēš, ka 66 miljoni cilvēku ir tikuši pārvietoti, mazliet vairāk par trešdaļu uzskatāmi par bēgļiem – cilvēkiem, kas bēguši no savas valsts. Arī bēgšanas ceļš nekad nav bijis drošs, Vidusjūras šķērsošanu ieskaitot, taču kopš decembra sākuma izšķīdis vēl kāds glābšanas salmiņš − pēc ilgstoša vairāku valstu spiediena glābēju kuģis Aquarius vairs neizies no Marseļas ostas. Uz BBC žurnālista jautājumu, kādas būs tiešās sekas šādam lēmumam, organizācijas Ārsti bez robežām (Médecins Sans Frontières) pārstāve Viktorija Rasela sausi un uzmanīgi atbild: “Cilvēki mirs.”

Lielākā daļa uzņēmējdarbības vides darbojas ārpus šīs asās robežas starp dzīvību un nāvi, ārpus diskusijām par patvēruma meklētāju cilvēktiesībām un cilvēku tirdzniecības reālijām. Daudz biežākas un saskaņotākas ir sarunas par ideju un cilvēku trūkumu, produktivitātes celšanu, nepieciešamību pēc jaunām zināšanām un drosmi izmēģināt vēl nepārbaudītas pieejas. Savulaik tieši “kara par talantiem” piesaukšana pavēra durvis dažādības iespēju izmantošanai gan inovāciju veicināšanai, gan kopējo peļņas rādītāju uzlabošanai. Lai arī klusi, bet uzstājīgi aizvien biežāk Latvijas uzņēmumu vidē, piemēram, caur informatīvo kampaņu dažādības veicināšanai “Atvērtība ir vērtība” uzmanība tiek veltīta iebraucējiem (migrantiem, re-emigrantiem utt.) – tiem, kas papildinātu mums pieejamā darbaspēka rindas, − un arī tiem valsts iedzīvotājiem, kas līdz šim drīzāk bijuši grūtāk uzrunājamās auditorijas daļa, atšķirīgi no it kā vairākuma noteiktā standarta.

Antropologi un biznesa konsultanti mums piemītošās līdzības un atšķirības (pieredzes, dzīves uztveres, īpašības utt.) nosacīti iedala divos lokos – piedzimtās īpašības (dzimums, etniskā izcelsme) un dzīves ceļā iegūtais (piem., dzīve citā vai vairākās valstīs, ikdienas komunikācija ar noteiktu cilvēku grupu). Šo loku plaša reprezentācija tiek slavēta kā avots inovācijai un labākai lēmumu pieņemšanai. McKinsey, Deloitte un PIIT (Peterson Institute for International Economics) pētījumu rezultāti parāda, ka uzņēmumi ar plašāku dažādības reprezentāciju ir ekonomiski veiksmīgāki, gan uzrādot augstākus ROI, gan peļņas rādītājus. Talantu Inovācijas centrs iet soli tālāk un apgalvo, ka atšķirīgie darbinieki labāk izprot vēl neapgūtajos tirgos esošās viņiem līdzīgo potenciālo klientu neizprastās vajadzības un pat viena šāda komandas dalībnieka klātbūtne ļauj visai komanda uzlabot izpratni par galalietotāju (ja atšķirības pazīme ir tautība, novērojams 152% uzlabojums klienta vajadzību izpratnē visai komandai). 

Par dažādības pievienoto vērtību uzņēmējdarbības vidē tiek runāts nu jau ilgi. Tomēr dažādība vienuviet pati par sevi neko nerada. Ja ikvienam “jātērpjas mažoritātes drānās un rīcībās”, atšķirīgās pieredzes, dzīves gājumi vai dzīves redzējumi vien nedod gaidītos rezultātus. Atšķirīgā vērtība parādās un nes labākus rezultātus tikai tad, ja atšķirīgajiem un līdzīgajiem atvēl vienlīdzīgu laiku, telpu un balsstiesības. Un šādu telpu rada sešas konsekventas rīcības: nodrošināt, ka ikviens tiek sadzirdēts; jaunu ideju ierosināšana ir droša un tiek atbalstīta; komandas dalībniekiem ir lēmuma tiesības; sasniegumi tiek atalgoti, un tiek atzīts ikviena pienesums; tiek sniegta konstruktīva atgriezeniskā saite; visbeidzot – komandas priekšlikumi tiek ņemti vērā. Tieši atšķirīgu pieredžu kopums vadītājiem ļaujot vieglāk radīt šādas vides – tās turpina viņu pasaules redzējumu, kurā vērtīgais nāk no ļoti dažādiem avotiem. Viena no pieejām ir pavisam neierastu pieredžu integrēšana jau pierastajā vidē, gan nodrošinot vajadzīgo darbaspēku, gan arī no jaunās vides nākošās idejas.

Dažkārt, lai radītu šīs nākotnes iespējas, telpu un iespēju atbilstošajiem jauninājumiem, nepieciešama drosme un papildu ieguldījums – viens no šādiem ir Zviedrijas Nodarbinātības valsts aģentūras un uzņēmumu kopīgais projekts “Beidzot darbs!” (“Entligen Job”). Projekts vērsts uz to iebraucēju iesaisti darba tirgū, kam ir augstākā izglītība un darba pieredze, taču trūkst valodas zināšanu un arī pirmās pieredzes šajā valstī – bez tās atrast darba devēju ir izaicinājums. Finanšu sektors nav izņēmums, tostarp Swedbank, kas ik gadu nodrošina apmēram 30 pagaidu darba vietas tieši ieceļotājiem – no konsultantiem, kas ikdienā satiek klientus, līdz inženieriem, kas programmē pamatsistēmas. Kā daudziem lielajiem uzņēmumiem, darbinieku piesaiste un spēja atrast labākus, piemērotākus risinājumus klientiem ir drošākais pamats pat visneparastākajām iniciatīvām. 

Sarežģītā vidē kāds ir devis iespēju un tevi atbalstījis – uzticējies un redzējis tevī talantīgu, iespēju bagātu cilvēku, nevis uztvēris par iespējamu likumpārkāpēju, kura vaina tikai jāpierāda formāli. Ņemot vērā darbaspēka trūkuma faktoru, daudzi no šiem migrantiem var būt potenciāls resurss – katrā ziņā, potenciāli nodokļu maksātāji un pozitīvi virzīta sabiedrības daļa, ja radām pareizus un atbilstošus apstākļus. 

Viens no ārkārtīgi nozīmīgajiem pamatiem veiksmīgai integrācijai ir iespēja būt par sabiedrības daļu – gan atļauja strādāt un atrast darbu, gan sava vieta pilsētās un citos sabiedriskas aktivitātes centros (nevis nomalē vai mežā esošam nometinājumam). Tā ir iespēja iesaistīties ikdienas dzīvē bez liekas kavēšanās. McKinsey arī sniedz skaidru ekonomisku pamatojumu: “Veiksmīgi pārvaldīta imigrācija varētu veicināt [tirgus] dinamiku, kas pozitīvi ietekmētu kopējo IKP pieaugumu. Ja mums izdotos veiksmīgi integrēt darba tirgū bēgļus, kas Eiropā ieradušies kopš 2015. gada, līdz 2025. gadam kopējo Eiropas IKP varētu palielināt par 70−80 miljardiem eiro.”

Ikviens iedzīvotājs ar pozitīvu ieguldījumu tautsaimniecībā labprāt glabā naudu bankā/tērē pārtikai/izmanto citus pakalpojumus – no papildu nodokļu sloga pārvēršas par potenciālu klientu un top par aktīvu sabiedriskās un ekonomiskās dzīves atbalstītāju. 

Arī Latvijā iebraucēju integrācija un jaunā tirgus ievērošana ir kļuvusi par mūsu finanšu sistēmas daļu. Īpaši jau tiem finanšu spēlētājiem, kas vēlas sekmēt finanšu labklājību plašam cilvēku un uzņēmumu lokam. Ziemeļu saknes un pārrobežu pieredzes ļauj uzdrošināties – izmēģināt līdz šim neierastus risinājumus. Un viens no lielākajiem banku sektora spēlētājiem – Swedbank – ir kļuvusi par vienīgo banku Latvijā, kas pievērsusi īpašu uzmanību bēgļu integrēšanai pastāvošajā finanšu sistēmā. Sadarbībā ar nevalstisko organizāciju Drošā māja esam gan vadījuši seminārus, kuros izskaidrojam banku noteikumus Eiropā, tostarp pavisam ikdienišķas lietas – banku konta atvēršanu, drošības un naudas izcelsmes pārbaudes; gan arī nodrošinājuši pakalpojumu pieejamību tiem, kas atbilst prasībām tāpat kā ikviens Latvijas iedzīvotājs. Šī sadarbība ļāvusi mums pamanīt un sākt dzēst pašu prātos dzīvojošos ierobežojošos stereotipus, kas viltīgi apslēpj tepat, acu priekšā, esošās iespējas. 

Visbeidzot, ekonomiskajā pamatojumā balstīta pieeja bēgļu krīzes risināšanai (jā, gan efektīvākas migrācijas apstrādes sistēmas izveide, gan ekonomiskā labuma veicināšana) ir tikusi kritizēta, uzsverot, ka tā apdraud bēgļu/patvēruma meklētāju pilnvērtīgu tiesību ievērošanu. Taču tā ir bijis efektīvs pirmais solis, palīdzot īstermiņā gan efektīvāk izskatīt ieceļošanas pieprasījumus, gan nodrošināt ātrāku ieceļotāju piekļuvi nodarbinātībai, mājoklim un veselības aprūpei. Un arī veidojot ciešāku sasaisti starp valsts pārvaldes un uzņēmējdarbības izaicinājumiem. 

Protams, imigrācijas pārvaldīšana primāri paliek valsts institūciju ziņā. Bet tās gudri risinājumi var radīt iespējas gan mūsu līdzcilvēkiem, gan mums – uzņēmējiem. Atliek strādāt ikdienā ar asu, atvērtu prātu un pozitīvām gaidām. Un, ja sagaidām no mūsu līdzcilvēkiem, lai kas arī viņi būtu, izcilību un radām iespēju šo izcilību sasniegt, ir vairāk nekā iespējams, ka ieguvēji būsim visi. It īpaši mēs – uzņēmēji. 


/Alise Rupeka

Autore ir Swedbank Grupas personāla partnere, ikdienā strādā Ziemeļu reģionā. Iekļaujošas vides veidošana ir personīga pārliecība./

Viedokļi