Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Bīstamās vēlēšanas

Gandrīz puses Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju viedoklis par to, kurai no 13. Saeimas vēlēšanās startējušajām partijām vai politiskajām apvienībām uzticēt vadīt valsti, nav zināms, jo šajās vēlēšanās piedalījās tikai 54,60 procenti balsstiesīgo vēlētāju. Fakts, ka vēlētāju aktivitāte 13. Saeimas vēlēšanās bijusi visu laiku zemākā atjaunotās Latvijas laikā, manuprāt, ir viens no bīstamākajiem simptomiem, domājot par demokrātijas nākotni mūsu valstī.

Otrs bīstams simptoms ir tas, ka  daudzi no Saeimas valdošās koalīcijas bīdītās, no tautas vairākuma interesēm atrautās politikas nogurušie  un sapīkušie vēlētāji izvēlējušies balsot par partiju, kas izvēlas agresīvu priekšvēlēšanu kampaņu, ieturētu stilā “sitiet sliktos”. Pareizi intervijā “Ziemeļlatvijai” nesen uzsvēra Latvijas Universitātes profesore politoloģe Žaneta Ozoliņa – politika ir stāsts par sadarbību, par to, kā ievēlētie deputāti spēs atrast kompromisus un būvēt koalīciju. 

Jā, protams, Latvijai ir nepieciešams lūzums, ir vajadzīgas pārmaiņas. Tikai joprojām ir atklāts jautājums, vismaz manā skatījumā, par to, kurš politiskais spēks tās spēs īstenot.

Es piederu pie tiem vēlētājiem, kuri uzskata, – 13. Saeimas vēlēšanās nebija par ko balsot. Tomēr uz vēlēšanām aizgāju, izvēloties “mazāko ļaunumu”, jo malā palikt arī nav pareizi. Ja vēlētājs neizmanto savas balsstiesības, tad tas ir ceļš uz autoritārisma ieviešanu valsts pārvaldē.

Katram no tiem 845 196 vēlētājiem, kuri izdarīja savu izvēli 13. Saeimas vēlēšanās, ir savs stāsts, sava pieredze, sava motivācija, kāpēc viņi izvēlējās balsot tieši par konkrēto partiju. Šis lēmums ir jāciena pat tad, ja ārvalstu medijos Latvija neglaimojoši izskan kā valsts, kurā vēlēšanās uzvarējusi prokremliska partija un populisti. Viena no demokrātijas vērtībām ir domu brīvība. Drīzāk ir jāpārmet  visām līdzšinējām iepriekšējām Latvijas Republikas Saeimām, kuru deputāti tiem uzticēto, pat nenovērtējamo ideju par Latviju kā nacionālu valsti ir noveduši līdz kliņķim. 

Piemēram, visu šo laiku esmu bijusi nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” - “TB/LNNK”  vēlētāja, taču šajās Saeimas vēlēšanās vairs nevēlējos par viņiem balsot. Arī nacionāļi zaudējuši manu uzticību. Vispār neuzticos vairs nevienai partijai, jo uzskatu, ka ikvienai aiz muguras atrodas “pelēkie kardināli”, kuri ar polittehnologu palīdzību īsteno savus plānus un par kuru esamību nezina pat visi partijas deputātu kandidāti. Varbūt maldos, taču tāds ir mans viedoklis. Mazākais ļaunums manā skatījumā, par ko izvēlējos balsot šajās Saeimas vēlēšanās, ir apvienība “Attīstībai/Par!”. Laiks rādīs, ko esam ievēlējuši, bet trāpīgi pateica politologs Rajevskis, – lielākais zaudētājs šajās vēlēšanās ir Latvijas sabiedrība.

Viedokļi