Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Būt tolerantākiem! 1

Sveiciens februārī! Janvārī biju dzirdējusi par jaunāko kampaņu “Strauja sirds, bet kājas lēnas, nepamanu auto ēnas. Bum! Un melna bilde priekšā, laižos savā zārkā iekšā”, šonedēļ to beidzot arī ieraudzīju un izlasīju Valsts policijas paziņojumā.

Tā ir par gados vecākiem cilvēkiem. Valsts policijas veiktajā pētījumā secināts, ka vairāk nekā trešdaļa jeb 38 procenti smagi cietušo gājēju ir vecumā virs 60 gadiem. Turklāt 30 procentos gadījumu konstatēts, ka negadījumā vainojami paši seniori.

Iemeslus policija min šādus – savu spēju pārvērtēšana un ceļu satiksmes noteikumu neievērošana. “Piemēram, ceļa šķērsošana neatļautās un nepārredzamās vietās, turklāt, esot bez gaismu atstarojošiem elementiem. Lai pievērstu senioru un sabiedrības uzmanību šai problēmai, kā arī atgādinātu par drošības pamatprincipiem, kas jāievēro, piedaloties ceļu satiksmē, pirmo reizi Latvijā uzsākta informatīva drošības kampaņa gājējiem senioriem “Strauja sirds, bet kājas lēnas”,” ziņo Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvalde.

Nodoms nav slikts, taču drošības kampaņas kliedzošie saukļi aizskar un aizvaino. Lai arī man līdz auditorijas vecumam ir jānodzīvo vēl tikpat gadu, cik man jau ir, pārņem skumjas. Aizvadītajā gadā negadījumos cietis 231 seniors, no kuriem 22 gājuši bojā. Spilgti atmiņā ir palicis gadījums no personīgās pieredzes, kad pirms dažiem gadiem vecmāmiņai palīdzēju šķērsot ielu Smiltenes centrā. Tas bija īsts pārbaudījums. Viņa ir ļoti cienījamā vecumā, pārvietojas lēni, izmantojot spieķi, jāpiebilst, ka arī acis vairs tik labi nerāda. Sagaidījām, kad aizbrauc mašīnas, un devāmies lēnā gaitā, maziem solīšiem pāri ielai. Tā bija ilgākā ielas šķērsošana, kas sagādāja arī zināmu devu stresa. Mana vecmāmiņa nav vienīgā, omīšu un opīšu ir daudz. Un viņi ir mūsu saknes, arī reiz bija jauni, strauji un spēcīgi. Jā, no autovadītāju viedokļa, tā lēnā iešana pāri ielai varētu būt kaitinoša, jo mēs, jaunie, taču allaž tik skrejoši un steidzīgi. Tomēr aicinu būs iecietīgākiem un tolerantākiem pret senioriem un nepieciešamības gadījumā palīdzēt, uzgaidīt sekundi ilgāk un palaist šo tantīti vai onkulīti pāri ielai. Es cenšos būs iecietīgāka un tā daru. Reizēm viņiem uzsmaidu vai pamāju, tas šo mirkli padara priecīgāku. Sirdi silda arī ik pa laikam internetā redzētie video, kur krustojumā autovadītājs izkāpj no savas mašīnas, lai palīdzētu šķērsot brauktuvi vecam cilvēkam. Ja situāciju varam kā uzlabot – jārīkojas! Sargāsim sevi un savus mīļos un ar cieņu izturēsimies pret līdzcilvēkiem!

Komentāri 1

bezugunsnavdumu

Ir sen jāeivieš gājēja apliecību, kuru nokārtot var izpildot CSN testu. Arī OCTA polisi būtu jāpērk, nav vairs tie laiki kad iet varēja kur iegribās un saīsināt ceļu, kā pa kaimiņa Jankas pļavu.

Notriecis muļki ne uz pārejas, lai apdrošinātāji to dirā līdz muža galam no algas, regresā par auto remontu.

pirms 25 dienām, 2019.02.25 18:44

Viedokļi