Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Cita svarīgāka nav - kādas būs vīrusa atstātās sekas, nav zināms 1

Skatoties ziņu sižetus no Eiropas valstīm,  redzamas teju apokaliptiskas ainas ar tukšām pilsētu ielām. “Vai atkal par to pašu? Cik tad var par to koronavīrusu runāt?!” gan jau sapīcis nodomās ne viens vien lasītājs. Taču nav nekā cita šobrīd svarīgāka visos līmeņos, sākot no ģimenēm un beidzot ar valdībām un aptverot visas nozares.

Šo redakcijas sleju rakstu 17. martā. Līdz šodienai situācija gan saslimušo skaita, gan valdības lēmumu ziņā, ļoti iespējams, būs mainījusies, taču diemžēl nezin vai mainīsies viena lieta neatkarīgi no tā, kam ir taisnība – vai tiem, kuri uzskata, ka viss notiekošais ir globāli inspirēta “X stundas” modelēšana, kā pakļaut sabiedrību, vai arī tiem, kuri “Covid-19” uztver nopietni – ne visi, kuri saslims ar šo vīrusu, izdzīvos. Jā, jā, zinu arī to, ka cilvēki mirst arī no gripas un citām slimībām. 

Taču tik un tā attiecībā uz “Covid-19”  atbalstu ārkārtas situācijas pasākumus un pašizolāciju, cik vien ir iespējams. Pati piederu pie šā vīrusa riska grupas un ģimenē tāda neesmu vienīgā, tāpēc Pasaules Veselības organizācijas apkopotā kopējā pasaules tendence par to, ka 80 procentiem pacientu šī saslimšana norit viegli, bet mirstības vidējais rādītājs globālā mērogā ir 3,5 procenti, man nav mierinājums.
Atbalstot pašizolācijas ideju, domāju ne tikai par sevi. Domāju par visiem cilvēkiem, kuri vēl nav saslimuši un kuriem “Covid-19” var iet secen, ja vīrusam nebūs nēsātāja, no kura uzbrukt. Proti, tikai laiks parādīs, vai šī sērga atstās ilgtermiņa sekas tiem, kuri ar to izslimojuši. Plašsaziņas līdzekļos jau lasāma informācija, – vienai daļai “Covid-19” pārcietušo parādījušās elpošanas problēmas.

Jau pieminēju, ka pati esmu riska grupā, tam iemesls ir hroniska saslimšana (astma). Veselības problēmas man parādījās pirms diviem gadiem pēc vīrusa saķeršanas, kas tālāk izraisīja bronhītu, pēc tam sākās ilgstoši nepārejošs klepus un vēl citas likstas, no kurām joprojām neesmu tikusi vaļā, un ar medikamentiem un ļoti pārdomātu ēdienkarti var būt jāsadzīvo ilgi (ja kas, pirms tam mana veselība bija lieliska, vairāk par sezonālajām iesnām un kakla sāpēm citas kaites nezināju). Toreiz vienā laikā ar mani par līdzīgiem simptomiem (nepārejošu klepu pēc izslimota vīrusa) sūdzējās vairākas manas paziņas Smiltenē,  pat  “ieslēdzu” melno humoru – sak, bijis kāds īpaši ļauns vīruss, vai nu pats mutējis vai varbūt pat speciāli radīts. 

Ar to visu gribu teikt, ‒ pat tiem, kuri cer, ka varbūt “Covid-19” tā saķeršanas gadījumā slimību  pārcietīs viegli, nezin vai mediķi šobrīd var pateikt, kādas sekas vīruss atstās uz katra indivīda veselību ilgtermiņā. Tāpēc ir svarīgi maksimāli  samazināt apstākļus “Covid-19” tālākai izplatībai.

Komentāri 1

bezugunsnavdumu

3M 6900 glābs ikvienu, bet Latvijā netirgo.

pirms 4 mēnešiem, 2020.03.23 21:08

Viedokļi