Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Galvenā vērtība – neskartā daba

Manas bērnības vienas no skaistākajām atmiņām saistās ar peldēšanos dzimtās vietas – Trikātas – ezeros. Atceros, maza būdama, gāju bērnudārzā, kas atradās blakus noslēpumainajam un ar zivīm bagātajam Dutkas ezeram. Trikātas pamatskola, saukta par skolu Gaismas kalnā, atradās pie Trikātas ezera. Mēs, tā laika bērni, bijām iecienījuši peldēties Baznīcas ezerā un Mazezerā. Bijām draugu kompānija, kuri visi dzīvojām Trikātas centrā. Jau maijā ar riteņiem “lidojām” uz Baznīcas ezeru, kur peldējāmies tik ilgi, kamēr lūpas nozilēja un pirkstu gali bija no ūdens sačokurojušies. Taču to nejutām, jo bija zudusi laika izjūta. Atceroties, cik pārgalvīgi peldējām pāri ezeram, braucām ar laivām, nirām jeb, kā teicām, ņurkojām un lecām līdaciņā (uz galvas) ezerā, tagad mati saceļas uz galvas, jo, atklāti sakot, es nemaz negribētu, ka mani bērni būtu tik pārgalvīgi. Taču zinu, ir. Arī viņām patīk peldēties, īpaši Zāģezerā, jo tas ir un būs viņu bērnības ezers.

Zāģezera, kas atrodas pašā Valkas pievārtē, galvenā vērtība ir tā, ka tur var baudīt neskartu dabu ar divām pludmalēm – viena ir smilšu, līdzīgi kā jūrmalā, bet otra – pļava. Guli mīkstā zālītē un sauļojies. Atpūtu pie ezera iecienījuši ne tikai vietējie, bet arī igauņi, kuriem Valgā pašiem ir smalki iekārtota peldvieta, bet viņi tik un tā brauc uz Zāģezeru. 

Aizvadītajā ceturtdienā Valkas novada deputāti aicināja iedzīvotājus uz diskusiju par jautājumiem, kas skar Zāģezera kā atpūtas un tūrisma objekta attīstību. Pārsteidzoši, labā nozīmē, ka uz tikšanos bija ieradušies patiešām ieinteresēti cilvēki, kuriem nav vienaldzīga ne Valka, ne arī Zāģezers. Galvenais, ko saklausīju, ir tas, ka nemaz jau nevajag tik milzum daudz naudas, lai sakārtotu elementāras lietas, piemēram, nokrāsotu tilta margas, uzstādītu basketbola grozu, jo volejbola tīkls jau ir, regulāri iztukšotu pārpildītās atkritumu tvertnes, gādātu par civilizētām tualetēm, atjaunotu papostītos galdus un solus, kā arī pārģērbšanās kabīnes, kuras kļuvušas tik caurspīdīgas, ka īsti tām vairs nav jēgas, kā arī uzstādītu velonovietnes, lai bērni velosipēdus nesamestu kaudzēs. Redzot, kā pašvaldības izpilddirektors cītīgi pieraksta darāmos darbus, jācer, ka nākamajā vasarā Zāģezera pludmale piedzīvos patīkamas pārvērtības un gan latvieši, gan igauņi baudīs atpūtu, nepukojoties par nesakopto un nolaisto apkārtni.

Viedokļi