Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ir prieks par viņiem - cilvēkiem, kuri velta savu laiku amatiermākslai

Žurnālista darbs ir aizraujošs arī tā iemesla dēļ, ka, strādājot šajā profesijā, ir iespējams  būt klāt daudz un dažādos notikumos un pasākumos, arī tādos, uz kuriem citādi varbūt pat neaizietu vai neaizbrauktu. Man ir savi favorīti pasākumi, ko gaidu jau iepriekš un ko vēroju ar interesi. Viens no tiem ir Smiltenes deju apriņķa jauniešu un pieaugušo tautas deju kolektīvu ikgadējā skate.

Pateicoties nu jau bijušajam Tautas deju ansamblim (TDA) “Ieviņa” un šā kolektīva mākslinieciskajai vadītājai Ievai Adāvičai, tautas deju latiņa Smiltenē savulaik tika pacelta ļoti augstā līmenī un ilgus gadus tautas dejas  mūsu pilsētā bija īpašā cieņā. Koncerti, kuros dejoja TDA “Ieviņa”, bija ļoti apmeklēti un gaidīti. Bez pēdām tas nepazūd. Tautas dejām Smiltenē joprojām ir īpaša vieta, daudzi bijušie ieviņieši turpina dejot citos kolektīvos gan pašu novadā, gan citviet Latvijā, bet citi smiltenieši vienkārši mīl jeb saprot tautas deju soļu skaistumu un šo deju emociju spēku. Pati tautas dejas pie Ievas Adāvičas TDA “Ieviņa” studijā dejoju, mācoties skolā (kur tas laiks!), bet mēģinājumu sviedrus, koncentrēšanos uznācienam aizkulisēs un skatuves prožektoru gaismu joprojām neesmu aizmirsusi. Taču “Ieviņas” studijas laiks man bija salīdzinoši īss, jo gan skolas laikā, gan vēlāk man labāk patika sportot, nevis dziedāt vai dejot un tā arī vēlāk neesmu jutusi iekšēju aicinājumu līdzdarboties kādā no amatiermākslas kolektīviem. Taču man patīk skatīties mūsu vietējo pašdarbības kolektīvu koncertus un teātru izrādes un, ja vien būtu iespējams, apmeklētu tos biežāk. Pilnībā piekrītu Smiltenes novada Kultūras centra jaunās vadītājas Andas Avotas  nesen “Ziemeļlatvijai” intervijā teiktajam: “Latviešu kultūras pamats ir amatiermākslas  kolektīvi, mēs viņus vienmēr izcelsim.”

Man ir prieks par tiem cilvēkiem, kuri atlicina brīvo laiku mēģinājumiem amatiermākslas kolektīvos un pēc tam priecē skatītājus koncertos. Apzināti izvēlos vārdu “priecē”, jo  vismaz par tiem sava novada amatiermākslas kolektīviem, kurus esmu redzējusi uzstājamies, var teikt –  skatos viņus nevis ķeksīša pēc, jo darba dēļ sanācis vienkārši sēdēt šajā pasākumā, bet vēroju ar prieku un gūstu pozitīvas emocijas.  

Pēc nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā vismaz par Smiltenes novadu jau ir skaidrs, ka tajā būs arī Apes un Raunas novadi. Tas nozīmē jaunumus arī kultūras jomā – gan jau būs kopīgi koncerti, kuros uzstāsies arī šo novadu kolektīvi, kas man pagaidām ir nezināmi. Būs interesanti viņus redzēt.

Viedokļi