Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kas ir aiz bezgalības? Kā dzīvot videi draudzīgi?

Šogad netipiski agri aizdomājos par ikgadējo pasākumu “Lielā Talka”. Varbūt tāpēc, ka nav sniega un pēc lapu nokrišanas un zaļās segas pārvēršanās brūnganpelēkajā, kopš iepriekšējās talkas samestie atkritumi ir ļoti labi redzami. Iespējams tāpēc, ka Austrālijā plosījās spēcīgi un postoši mežu ugunsgrēki, kuru nevaldāmība lika noprast par globālās sasilšanas reālām sekām – dabas dusmu izpausmēm. Varbūt neskaitāmo publikāciju dēļ, arī laikrakstā “Ziemeļlatvija”, par zero waste – bezatkritumu dzīvesveidu, dabas aktīvistes Grētas Tūnbergas fenomena vai jaunās akcijas “Man pašam savs” izziņošanas. Ir ĻOTI daudz iemeslu, kuri personiski man aizvien cītīgāk liek domāt un pārdomāt savu atbildību pret vidi un dabu, kurā dzīvojam. Lai gan uzskatu, ka vienmēr esmu attiekusies pret dabu cieņpilni, tomēr ar katru gadu, ņemot vērā pieredzi un informācijas plūsmu par vides jautājumiem, aizvien vairāk un vairāk pievēršu uzmanību arī “sīkumiem”. 

Augstāk rakstītā kontekstā pārdomas pievēršas arī tiem, kuri par visu manis minēto šķiet nav dzirdējuši. Kuriem, izskatās, nerūp. Kuri, šķiet, dzīvo citā realitātē, kur tas viņus neskar. Es nerunāju tikai par pilsētā x dzīvoklī y dzīvojošu onkuli q, kurš izvēlas aizbraukt uz mežu un savus sadzīves atkritumus izmest tur. Nerunāju arī par ciema dzērāju, kurš, vienkārši nedomājot, aizmet pudeli, kad tā izdzerta, vai cilvēkiem, kuri Līgo svētkos izvēlas kurināt vecās automašīnas riepas. Bet arī par tiem, kuri ik dienu iegādājas nevajadzīgas drēbes, lietas, pārmērīgi daudz pārtikas un tamlīdzīgi, un galvenokārt par tiem, kuri ražo to mistisko tēlu, kurš radījis šo patērētājsabiedrību, kurā dzīvojam jau sen un kurai beigu galā viss ir pakārtots!? Un ja tā, cik ātri varētu mainīties šīs sabiedrības doma? Un kurai daļai no tās ir jāmainās? Tiem, kuri ražo, vai tiem, kuri pērk? 

Iedziļinoties šis jautājums ir tikpat kaitinošs, kā – kas ir aiz bezgalības? Vēl viena bezgalība?... 

Pavārs Mārtiņš Sirmais intervijā “Rīta Panorāmā” par zero waste dzīves veidu teica: “Tā ir mūžizglītība. Atkritumi nekad nebeigsies.” Diemžēl viņam ir taisnība, tāpēc būsim atbildīgi par to, ko mēs pērkam – kāda materiāla, kādas kvalitātes, no kāda ražotāja, cik daudz pērkam, cik daudz patērējam elektrību, degvielu u.c. resursus. Izvērtēt kritiski visu pieejamo informāciju par videi draudzīgu dzīvesveidu un kampaņām, kuras ik gadu atkal un atkal par vides problēmām nepagurstoši atgādina. Cik dzīves ritms ļauj ‒ centīsimies dzīvot saskaņā ar sevi un DABU!

Viedokļi