Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Klusējot nesadzirdēs. Vienreiz pateikts "nē" nenozīmē, ka jāpadodas!

Vasaras sākumā devos uz Bilskas pagasta Mēriem pie seniora Viestura Jundža. Reiz jau viņu uzklausīju par sliktajiem lauku ceļiem un bedrēm. Ja mašīnu regulāri nākas salauzt un vest uz autoservisu, kunga neapmierinātību un bažas var saprast. Izbraukājot Mērus, bedres bija gan uz valsts, gan pašvaldības autoceļiem. Daži ceļu posmi bija avārijas stāvoklī. Iespējams, kāds nodomāja –  ko Viesturs sauc avīzi, ko sūdzas? Taču klusējot vēl neviena problēma nav atrisināta. Vēl bija arī tādi, kuri slikto ceļu stāvokli uzskatīja par būtisku problēmu savā ikdienā, taču to apsprieda savā starpā, nevis zvanīja pārvaldniecei vai autoceļu uzturētājiem, jo tam neesot nekādas jēgas. Tam nepiekrītu, jo Bilskas pagasta pārvaldes vadītāja ir ieinteresēta strādāt iedzīvotāju labā un sava pagasta ļaudis tai rūp. Kas attiecas uz Viesturu, gribu viņam uzsist pa plecu par drosmi mēģināt un rīkoties, apzinoties, ka kādam viņš var arī būt neērts. Jāpatur prātā, ka problēma, par ko iestājās Viesturs, skar arī citus ciemata iedzīvotājus. Toreiz mums ar Viesturu izdevās panākt, lai uz valsts ceļa tiek likvidētas bedres. 

Pati šovasar pārsitu riepu uz valsts galvenā autoceļa, kur joprojām notiek pārbūves darbi. Protams, dusmojos, jo tie ir lieki izdevumi. Tagad, regulāri braucot uz Rīgu, Pleskavas šosejas vietā izvēlos braukt caur Valmieru – attālums kilometru ziņā daudz neatšķiras. Man ir izvēles iespējas, bet laukos cilvēkiem to visbiežāk nav. Ceļu ir tik, cik ir. 

Šonedēļ braucu uz Variņu pagastu, kur iedzīvotāji vāc parakstus, lai ik dienu nebūtu jāsmok putekļos. Te iniciatīvu uzņēmusies Vija Glāzere, kuras ģimenes īpašums atrodas autoceļa Cirgaļi–Palsmane–Ūdrupe ceļa malā. Mana kolēģe Sandra Pētersone jau vairākkārt “Ziemeļlatvijā” rakstījusi par grants ceļa posmu vairāku kilometru garumā, kas ved no Variņiem uz Palsmani. Vēstuli, kurā lūgts uz ceļa uzklāt melno asfalta segumu, plānots nosūtīt Satiksmes ministrijai, pārējām iesaistītajām institūcijām un arī Smiltenes novada domei. Iepriekš vietējiem iedzīvotājiem pateikts, ka naudas nav. Vienreiz pateikts “nē” vēl nenozīmē, ka jāpadodas. Apsveicama ir iedzīvotāju iniciatīva, kuriem rūp dzīves kvalitātes uzlabošana savā apdzīvotajā vietā. Gribas ticēt, ka viņiem izdosies!

Viedokļi