Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kļūt labākiem

Tik ātri atkal aizskrējis viens gads, vai ne? Kāds tas bijis? Raibs, bet vai kāds bijis citādāks? Mums, redakcijas darbiniekiem, atskatīties uz gada svarīgākajiem notikumiem ir vienkāršāk, ja pāršķirstām “Ziemeļlatvijas”. To šogad bija 102. Un, tieši pārlapojot avīzi pēc avīzes, redzam, cik spraigiem notikumiem bagāts gads ir bijis. Tā redzam arī savus nopelnus un lietas, ko varētu paveikt labāk. To redzat arī jūs, mūsu lasītāji. Cerams, jūs varat atsaukt atmiņā kaut pāris rakstus, intervijas, kas jums patika, dažas problēmas, ko šķetināt palīdzējusi “Ziemeļlatvija”.  Paldies, ka bijāt kopā ar mums. Bez jums jau nebūtu jēgas mums strādāt. Priecāsimies, ja arī nākamgad laikraksts būs jūsu prioritāšu sarakstā un mūsu darbs būs jums vajadzīgs. 

Gadumijā vairāk vai mazāk, bet mēs pavērtējam, kas būtisks gadā, ko aizvadām, noticis. Man patīk labās lietas saķert fotogrāfijās un brīvajos brīžos apskatīt bildes. Ai, cik jauki, re, te mēs svinējām darba Jāņus, te, redz kur bijām pie jūras, bija šis vai tas. Kad tā gadu saliek vienā bilžu failā, tad pa īstam redz, cik daudz visādu notikumu bijis. Skatos vasaras bildes, un smaids rotā seju, jo tās ir labas atmiņas. Bildēs ir tikai labie mirkļi.  Protams, cilvēka dzīvē jau netrūkst arī raižu, pa kādai veselības problēmai, strīdam, bet sliktās lietas es nefotografēju, līdz ar to, tās pārdzīvotas, ātrāk aizmirstas. 

Vēl viena tradīcija man ir Vecgada vakarā atvērt pirms gada rakstīto vēlmju vēstuli. Jāteic godīgi, nevaru sagaidīt 31. decembri, lai izlasītu, ko esmu vēlējusies un vai tas piepildījies, jo šoreiz patiešām esmu to aizmirsusi.  Dīvaini, ka reizēm tur ierakstu “pilnīgu kosmosu”, kaut ko tādu, ko saprotu, – nav īstu variantu, kā lai to iegūstu, bet 31. decembrī pēkšņi apjēdzu – tas piepildījies. Ticu, ka tas ir vai nu domu spēks, vai arī, ja vēlmes noformulē, tas jau ir solis to īstenošanā. Iedomājaties, ja nu mēs ievēlētos ne tikai kādas materiālas vērtības vai izpriecas, bet arī to, ka nākamgad kļūsim labāki kā šogad. Ka izturēsimies laipnāk viens pret otru, ka savu slikto garastāvokli neizgāzīsim uz veikala pārdevēju, kaimiņu vai kolēģi. Ka biežāk smaidīsim, ka uzskaitīsim labās lietas, kas mums ir, bet par sliktajām klusēsim vai lūgsimies, lai tās pagaist. Ja nu mēs ievēlētos, lai spējam priecāties par ikdienišķām lietām, būt pateicīgi par to, kas ir, ja nu mēs ievēlētos un pēc gada saprastu – esam kļuvuši labāki?

Viedokļi