Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kur ir Tava sirds?

“Atver mājās,” – dāvanu no Palsmanes bērnudārza saņēmu ar šādu piekodinājumu. Nenocietos, atvēru ātrāk (vaimandieniņ, ieraugot, ko saņēmu, ceru, ka dāvanā iekodētā vēlējuma un senlatviešu zīmes spēks tāpēc nezudīs!).

“Kur būs Tava sirds, tur būs Tavas bagātības” – šī atziņa un senlatviešu Māras krusts (zīme, kuras enerģija zintnieku ieskatā aizsargā, dziedina un nes veiksmi) rotā glītu no koka izgatavotu daudzfunkcionālu mīļlietiņu, ko var izmantot gan kā lineālu, gan kā grāmatzīmi pēc katra lietotāja ieskatiem. Paldies Palsmanes dārziņam par šo jauko velti! Tāpat paldies visiem sveicējiem gan par labajiem vārdiem, gan par skaistajiem ziediem, ko saņēmu no jums saistībā ar man piešķirto Smiltenes novada domes apbalvojumu, un paldies arī pašvaldībai par šo mana darba novērtējumu! Taču, kaut labu vārdu nekad nav par daudz, mana (un gan jau arī ne tikai mana) mēraukla ik dienu tomēr ir pavisam cita. Tā ir atbildības sajūta pret sevi, – vai to, ko dari, tu izdari maksimāli labi.

Šogad mēs bijām pavisam 18 laureāti. Zinot daudzus no viņiem, bet citus iepazīstot no apbalvojumu pasniegšanas ceremonijai sagatavotā videosižeta, domāju, ka arī viņi, tāpat kā es, ir cilvēki, kuri savu darbu dara, ne jau domājot par apbalvojumiem, slavu un tā tālāk, bet tāpēc, ka darbs ir viņu sirdslieta. Un, ja darbs ir sirdslieta, tad to pa roku galam nemaz nevar padarīt. Tas jau visu laiku ir ar tevi, ne tikai šajā mirklī, – pēc svētku sarīkojuma man teica viens no domes apbalvojuma saņēmējiem.

Pabeidzot vidusskolu, jauniešiem ir jāpieņem grūts lēmums,  – ko studēt, ja viņi grib iegūt augstāko izglītību. Darba tirgū vienas specialitātes ir pieprasītākas par citām, ar lielāku atalgojumu. Taču, ko darīt, ja patīk pilnīgi kaut kas cits, bet pēc tā nav pieprasījuma (darbu atrast būs grūti vai arī, ja atradīsi, tad alga būs salīdzinoši maza)? Zinu jauniešus, kuri kādā specialitātē iegūst ne tikai bakalaura, bet pat maģistra grādu, bet pēc tam secina, – “nē, tas nav mans, negribu šādu darbu visu mūžu strādāt”. Alternatīva? Jau gandrīz 30 gadu vecumā, kad ir nodibināta ģimene un ir bērni, uzsākt studijas no jauna citā programmā, tādā, kas  patīk un kas piesaistīja jau vidusskolas laikā, bet tobrīd svaru kausi nosvērās par labu jau pieminētajam pieprasījumam darba tirgū.  Bet vai visi pieaugušie būtu gatavi studēt vēlreiz, sākot no nulles, lai iegūtu bakalaura grādu, ņemot vērā, ka ģimenes budžetam tas nozīmē smagu slogu?  

Darbā cilvēks pavada savas dzīves lielāko daļu. Man ir bijusi tā laime visu laiku, jau kopš augstskolas absolvēšanas, darīt to, ko man patīk, pat vēl vairāk, – to, kas ir mans aicinājums, un žurnālista darba dēļ esmu atteikusies no citiem, arī labāk apmaksātiem darba piedāvājumiem. Šad un tad domāju, vai esmu darījusi pareizi, jo zaudēju finansiāli. Taču katru rītu eju uz darbu ar prieku, gandrīz tikpat lielu, kā, esot kopā ar ģimeni, ar savējiem. “Kur būs Tava sirds, tur būs Tavas bagātības”.

Viedokļi