Lai būtu drosme lolot sapņus

Katru rītu pošoties uz darbu, klausos Radio Skonto. Rīta cēlienam un dienas darbiem mani uzlādē radio rīta programmas vadītāju – Valda Meldera un Ritas Paulas – uzmundrinošais un dzirkstošais tandēms. Kādu rītu abi radio gudrinieki klausītājiem uzdeva jautājumu: “Ja es būtu drosmīgs cilvēks, kas būtu pirmais, ko izdarītu?” Kādas tik atbildes netika saņemtas. Daudzi, piemēram, saņemtos izšķirties no mīļākās, nopirktu zirgu, lai mājās būtu vēl viens, kuru mīlēt. Tas lika pasmaidīt un arī pašai padomāt, kas būtu tas, ko izdarītu, ja man pēkšņi uznāktu lielā drosme. Sevi uzskatu par diezgan bailīgu, īpaši reizēs, kad mājās saplīst kāda no elektroierīcēm, piemēram, automātiskā veļas mašīna vai gludeklis. Baidos arī no lielām nelaimēm, no tuvinieku nāves, uztraucos par bērniem. Taču, ja nu pēkšņi es kļūtu drosmīgāka, tad pirmais, ko izdarītu, – iegūtu autovadītāja apliecību. Vēl gribētu saņemties uzkāpt kādā skatu tornī, jo augstums nav mans labākais draugs. Taču vienu drosmīgu soli jau šoruden spēru – beidzot saņēmos un īstenoju savu mazo sapni – sāku dziedāt Valkas novada sieviešu korī “Ziemeļstīga”. Ne mirkli nenožēloju savu lēmumu atsākt dziedāt, jo pēc mēģinājuma mājās eju ar pilnīgi izvēdinātu galvu. Tikai pašreizējos apstākļos mēģinājumu darbs ir pārtraukts, cerams, ne uz ilgu laiku.

Taču, domājot filozofiski, dzīvot šajā trauksmainajā laikā, ir pietiekami drosmīgi. Drosmīgi ir neļauties vispārējai panikai un ievērot noteikumus, kas attiecas uz “Covid-19” pandēmijas ierobežošanu. Drosmīgi ir būt pašam, darīt lietas, kas patīk, un neklausīties apkārtējo bieži vien iznīcinošos vērtējumos. Dzīvē nākas sastapties ar daudzām lietām, kurām nepieciešama liela drosme. Ar lielu pietāti skatos uz cilvēkiem, kuri spējuši pēc traģēdijas saņemties un turpināt dzīvot, ciešot mokošas dvēseles sāpes. Drosmīgi ir atzīt sakāvi, neļauties sevis žēlošanai un turpināt dzīvot. Lai kas notiku, nedrīkst nolaist rokas (bieži saku – spārnus), bet gluži otrādi – ar vēl lielāku enerģiju un dzīves sparu dzīvot tālāk. Veselības sarežģījumu dēļ ir drosmīgi nevilcināties, doties pie ārsta un, ja tiek konstatēta smaga slimība, drosmīgi uzsākt cīņu un nepadoties. Piekrītu, nav viegli, bet vai maz ir kāds, kurš uzskata, ka dzīve ir viegla padarīšana. To mēs paši varam darīt priecīgāku ar lietām, kas pašiem patīk, bet lielos vilcienos dzīve ir sarežģīta un neparedzama. Lai šajā rudenī mums visiem kāds drosmīgs lēmums un sperts solis! Lai izdodas!

Viedokļi