Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Lai prieks atgriezties skolā!

Nemainīgi katru gadu gladiolu un asteru ziedēšana vēsta par vasaras brīvlaika beigām un skolas sākumu. Šodiena tiem, kuriem bērni un mazbērni ar ziediem pošas uz skolu, ir svētku diena. Gan jau arī tiem, kuriem bērni jau izauguši un vairs nesēž skolas vai augstskolas solā, ir priecīgas sajūtas, kaut vai atceroties savu skolas laiku. 

Šis pirmais septembris tik tiešām ir īpašs, jo pēc sešu mēnešu attālinātās mācīšanās un trīs mēnešu ilgā vasaras brīvlaika skolēni satiksies ar klasesbiedriem un skolotājiem. Beidzot! Būsim godīgi, kurš pēc vasaras raujas uz skolu mācīties? Bērni uz skolu grib iet, lai satiktos ar draugiem, bet šajā 1. septembrī lielākoties visi uz skolu iet ar prieku. Lai gan manas meitas jau ir pilngadīgas un mācās Valmieras tehnikuma vecākajos kursos, arī viņām gribas iet uz savu skolu, jo mācīties mājās, sēžot četrās sienās, kā tas bija “Covid-19” pandēmijas laikā, psiholoģiski nemaz nav tik viegli. Protams, pirmajā laikā jutu, ka dzīvošana mājās un mācīšanās tīri labi patīk, bet tad, kad katru dienu regulāri e-klasē “ieripoja” uzdevums pēc uzdevuma, jau sajūsma nebija tik liela. Taču vajadzēja tikt galā, jo nebija jau cita varianta. Bija jāiemācās strādāt patstāvīgi, sastādīt dienas režīmu un turēt roku uz pulsa, lasi – regulāri sekot līdzi jaunumiem e-klasē. 

Taču nav ļaunuma bez labuma. Man šķiet, šis sarežģītais laiks iemācīja bērniem kļūt patstāvīgākiem, organizētākiem un arī atzīt, ka skolotāja profesija ir vajadzīga un cienījama. Man kā divu skolnieču mammai salīdzinoši bija daudz vieglāk nekā, piemēram, manām kolēģēm, kurām bērni tikai sākuši skolas gaitas. Klausoties viņu stāstīto, klusībā pateicos visvarenajam, ka man nekas no tā nav jāpiedzīvo, ka bērni paši tiek ar visu galā, tikai man kā vecākam jānodrošina, lai mājās būtu kvalitatīvs internets un jaudīgi datori. Tāpēc vēl jo vairāk ir dubultprieks, ka šodien bērni dodas uz savām skolām pie saviem gudrajiem un foršajiem skolotājiem. Domāju, ka šī diena arī skolotājiem ir īpaša, jo viņi beidzot nostāsies klases priekšā un uz viņiem raudzīsies priecīgu, zinātkāru un gudru bērnu acis. Lai izdodas visiem izjust prieku atgriezties un būt skolā, novērtējot šo iespēju mācīties klātienē!

Viedokļi