Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Nekad vairs nebūs tā, kā bija

Jaunā gada pirmo viedokli rakstu vēl vecajā gadā. Ja godīgi, galvā ir domu juceklis, jo ir nosvinēti Ziemassvētki, pa vidu vēl būs tradicionālā “Ziemeļlatvijas” gada noslēguma balle, tad – Ingām vārda diena un svētku karuselis noslēgsies ar Vecā gada pavadīšana un Jaunā gada sagaidīšana. Pēc tam sāksies ikdiena.

Pieļauju, ka daudziem šajā laikā ir vēlme atskatīties, kāds bijis 2019. gads. Personīgi man šis gads atmiņā paliks ar tēta aiziešanu mūžībā. Lai arī cenšos skumjajam likt pretī priecīgo, tomēr neko nevaru sev padarīt, jo apzinos, ka nekad vairs nebūs tā, kā bija. Ziemassvētku svinībām mājās gatavoju tos pašus ēdienus, kā to darījām kopā ar tēti. Tikai tagad saprotu un novērtēju, ka ar ārējo skarbumu viņš man un saviem mazbērniem iemācīja svarīgas dzīves patiesības, un bieži vien sevi pieķeru, ka saku to pašu, ko kādreiz teica viņš. Kaut bieži par viņa teikto dusmojos un mēģināju iebilst, tikai tagad saprotu, ka lielākoties viņam bija taisnība. Un tagad man ir žēl, ka es tētim nepaklausīju, neieklausījos un bieži vien nostājos opozīcijā. Ar viņu vienmēr bija interesanti diskutēt par politiku, par attiecībām un cilvēku rīcību negaidītās situācijās. Vienmēr viņam bija savs viedoklis, kaut bieži pretējs manējam. Mans tētis bija skarbs, tiešs un patiess. Es viņam nebiju pateikusi, ka viņš mans ir mīļš un svarīgs cilvēks. Gribu cerēt, ka viņš to zināja. Rakstīdama par savu tēti, gribu aicināt jūs – šo rindu lasītājus – savus tuviniekus atcerēties ne tikai svētkos, bet arī ikdienā. Bieži vien žēlojamies par laika trūkumu, par nepadarītiem darbiem un vēl simts un vienu iemeslu, kāpēc nevaram aizbraukt vai piezvanīt tiem, kuri ļoti gaida un cer, ka atvērsies durvis un pa tām ienāks pasaulē vismīļākie cilvēki. To arī novēlu jaunajā gadā – lai katram no mums ir ko gaidīt un sagaidīt!

Viedokļi