Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Neprotam novērtēt darbu

Aizvadītajā nedēļā, uzklausot neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķu stāstu par cilvēku attieksmi un pieklājības līmeni, brīnījos, nu kā tā var būt, ka neprotam novērtēt un izprast mums pašiem tik vajadzīgas profesijas pārstāvjus. Tas pats attiecas arī uz ugunsdzēsējiem un policistiem. Man šķiet, ka pēdējā laikā latvieši to tik vien zina, kā visu kritizēt, un vairs pat nemākam saskatīt labas un cienījamas lietas. Turklāt buršķam, nezinot patiesību, jo tā taču ir visvieglāk – kritizēt un pārmest, nevis noskaidrot, izprast, izvērtēt un tikai tad izdarīt secinājumus. Protams, ka cilvēki vien esam un reizēm tiešām dusmu karstumā varam pateikt vārdus, kuri kādam sagādā rūgtumu, bet tā jau nevar rīkoties un izturēties pret citiem nepārtraukti, jo tas tiešām ir nepieklājīgi. Šāda izturēšanās liecina par cilvēka inteliģences līmeni. Un tas, kā nereti izturamies pret mediķiem, neliecina, ka esam pieklājīgi, gudri un tādi, kuri ciena savus līdzcilvēkus. Pirms vērt muti vaļā un pārmest neatliekamās medicīniskās palīdzības dakterītei, kāpēc viņi tik ilgi braukuši, varbūt tā vietā brigādei nemaisīties pa kājām, piedāvāt apsēsties, painteresēties, vai kaut kas nav vajadzīgs un atbildēt uz visiem jautājumiem.

Man laikam ir palaimējies, jo ātro palīdzību esmu izsaukusi tikai divas reizes mūžā un vienmēr mūsu pašu vietējās brigādes ir strādājušas profesionāli, ar sapratni un iejūtību. Vērojot viņu darbošanos, esmu sapratusi, ka es nevarētu to darīt, jo ne jau vienmēr slimnieks, īpaši ja tas ir gados vecs un vientuļš, dzīvo tīrībā un smaržo pēc rozēm. Diemžēl realitāte ir daudz, daudz skarbāka. Tāpēc, pirms izteikt pārmetumus, varbūt vispirms vajadzētu padomāt, ka mediķi arī ir cilvēki, kuri tiešām mums palīdz nelaimē. Ja sašķobās veselība, saucam ātros un gaidām viņus kā glābējus. Personīgi es šādās situācijās, ieraugot palīdzības sniedzējus, nomierinos un ticu, ka viss būs labi. Ne jau lieks stress, nemiers un niknas replikas palīdzēs izveseļoties, bet gan cilvēciska attieksme un sapratne.

Viedokļi