Nodokļi ir jāmaksā

Katru rītu, skatoties spogulī, pie sevis nopriecājos, ka, pirms valdība aizliedza strādāt frizētavām, pēdējā brīdī paspēju aiziet pie savas meistarītes un nogriezt īsus jo īsus matus. Ar mani ir tā, ja mati sāk ataugt un, kā smejos, mest viļņus, stress klāt. Matus nokrāsot esmu iemanījusies pati. Taču manā paziņu lokā ir tādi, kuriem mati atauguši tik tālu, ka viņi staigā kā nervu kamoli. Man šķiet, ka sievietēm, vismaz tām, kuras es pazīstu, ir svarīgi, lai viņām mati būtu sakopti. Taču joprojām frizētavas ir slēgtas. Vienīgi mēs, kas dzīvojam Valkā, varam izmantot savu īpašo stāvokli un doties pie Valgas skaistumkopšanas speciālistiem. Un daudzi to arī dara.

Godīgi sakot, man no sirds ir žēl cilvēku, kuri iztiku līdz pandēmijai pelnīja, strādājot skaistumkopšanas nozarē. Taču šai lietai ir divi gali. Proti, ja frizieris godprātīgi līdz šim bija maksājis nodokļus, viņš Valsts ieņēmumu dienestā var pieteikties dīkstāves pabalstam un vēl papildus par katru bērnu saņemt piecdesmit eiro lielu finansiālu atbalstu. Taču, kā atklājas, skaistumkopšanas nozarē strādājošie uz šo atbalstu piesakās kūtri, tas liek secināt, ka nodokļi nav maksāti vai maksāti nepilnīgi. Līdz ar to valsts izmaksātā naudiņa čiks vien ir. Arī paredzētais atbalsts bērniem nepienākas. Pēdējā laikā dzirdu, ka salonu īpašnieki spiesti pārdot frizētavu aprīkojumu, lai spētu samaksāt rēķinus un uzturēt ģimeni. Ir arī tādas frizierītes, kuras šajā laikā pieteikušās darbā veikalā “Maxima” un ir laimīgas, ka varēs samaksāt rēķinus un paēdināt bērnus. 

Zinot visu šo neapskaužamo situāciju, kārtējo reizi gūstu pārliecību, ka nodokļi, plīst vai lūst, ir jāmaksā. Sabiedrībai ir jādiskutē, vai valdība tos tērē lietderīgi un saprātīgi, bet, vēlreiz uzsveru, nodokļi ir jāmaksā. Algas dienā, saņemot e-pastā darba algas aprēķinus, katru reizi uzmanīgi izpētu, kādi nodokļu atvilkumi piemēroti manis nopelnītajam, lai gūtu skaidrību, cik daudz naudas aiziet kopējā katlā. Teikšu godīgi, samērā daudz, bet, tikai maksājot nodokļus, vajadzības gadījumā varu cerēt uz sociālo aizsardzību. Paldies Dievam, pandēmija žurnālistiem neliedz strādāt, gluži pretēji – darba apjoms pat pieaudzis, bet vēlreiz uzsveru, ka tas nav nekas labs – saņemt algu aploksnē un priecāties par to. Ka tik beigās nesanāk nožēlot.

Viedokļi