Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Novēlu piedzīvot ko nebijušu

Šodien lasītāji rokās paņem 2019. gada pirmo laikraksta “Ziemeļlatvija” numuru. Šīs rindas rakstu vēl pirms gadumijas, tāpēc manī ir divējādas sajūtas, jo ik pa laikam vēl vērtēju aizgājušā gada notikumus un reizē arī cenšos cerīgi raudzīties nākotnē ar domu, ka jaunajā gadā dzīve kļūs labāka. Kāda tā būs, tas lielā mērā atkarīgs no mums pašiem, no cilvēkiem, kas blakus, un no personīgās attieksmes pret notiekošo novadā, valstī un pasaulē. Esmu sapratusi, ka ir notikumi, kurus nevaru ietekmēt, tāpēc nav vērts par to “cepties” un bojāt nervus. Taču ir arī lietas, kuras neatstāj vienaldzīgu, tāpēc tam noteikti pievērsīšu uzmanību kā valcēniete un kā savas profesijas pārstāve. 

Ja man jautātu, ko es gaidu no jaunā gada, tad pirmais, kas man ir ļoti svarīgi, ir stabilitāte un drošība. Ceru, ka ar maniem bērniem viss būs kārtībā un noteikti arī ar “Ziemeļlatvijas” kolektīvu, kas šo gadu laikā ir kļuvis tikpat mīļš kā pašas ģimene. Piekrītu tiem, kuri saka, ka viena no dzīves veiksmīgi izvilktajām lozēm ir darīt darbu, kas patīk un padodas, un strādāt kopā ar komandu, kas saprotas un ir uz viena viļņa. Ja tā nebūtu, ikdienas dzīve nebūtu tik piesātināta un krāsaina, jo, ja godīgi, darbā pavadām lielāko daļu sava laika. Vēl jaunajā gadā gribētu piedzīvot ko vēl nebijušu un beidzot izpildīt sev doto solījumu – sākt dziedāt. Tas ir mans sapnis – dziedāt korī vai kādā citā muzikālā kolektīvā. Līdz šim sev iestāstīju, ka man tam nav laika, bet, ja godīgi, tās ir tikai muļķīgas atrunas. Laiks vienmēr atrodas, ja vien ir vēlme un prasme saplānot savu dienu. Protams, ir arī vēl citas lietas, kuras esmu apņēmusies izdarīt. Atklāšu vēl vienu arī jums. Proti, gadumijā obligāti uzrakstīšu savu vēlmju un jaunā gada uzdevumu listi. Esmu jau to darījusi, un, var ticēt vai neticēt,  99 procenti no pērn uzrakstītā ir piepildījies. Pati brīnos, ka tā, bet tā ir patiesība. Varbūt mana pieredze kādu pamudinās rīkoties tāpat, bet teikšu vienu – lai sāktu jaunu dzīvi un cerētu uz kaut ko nebijušu, nav nepieciešams konkrēts datums – 31. decembris. Protams, tas ir viens no atskaites punktiem, kas mudina turpināt dzīvot, sapņot, piepildīt sapņus un noteikti arī mīlēt.

Viedokļi