Pārprastās varonības laiks

Varonības izpausmes mēdz būt dažādas. Skolēnu rota dodas cīņā pret Bermonta armiju, cīnoties idejas par savu valsti vārdā. Ugunsdzēsēji metas liesmojošā mājā, lai glābtu sev nepazīstamu ļaužu dzīvības. Vientuļa māte par krietniem cilvēkiem izaudzina trīs bērnus. Šādus piemērus iespējams uzskaitīt vēl.

Šobrīd varonība ieguvusi deformētu apveidu. Izlasot ziņu par to, ka komandantstundas laikā kopš 30. decembra ir sāktas teju vai 3000 administratīvās lietas par noteikumu pārkāpumiem, turklāt katru dienu ierosinātas krimināllietas par uzbrukumiem policistiem, rodas iespaids, ka daļa sabiedrības ir pārpratusi varonības jēdzienu.

Varonība nav spļaut sejā policistam, kas pilda dienesta pienākumus. Varonība nav pulcēties pūļos un piketēt dažādos Latvijas nostūros. Varonība nav kritizēt katru likumdošanas lēmumu un pretoties tiem.

Tikpat varonīgi būtu spļaut uz satiksmes noteikumiem un ar 200 kilometriem stundā traukties ar auto pa Latvijas ceļiem, jo ceļu satiksmes noteikumi taču apspiež Satversmē noteiktās pilsoņa pamattiesības. Tikpat varonīgi būtu mest fēnu vannā peldes laikā, jo ieteikums to nedarīt taču apspiež Satversmē noteiktās pilsoņa pamattiesības.

Prasība nēsāt masku, nepulcēties, ievērot elementārus distancēšanās noteikumus nav Satversmē noteikto pilsoņa pamattiesību apspiešana un apdraudēšana. Tā ir vēlme un vajadzība mēģināt pasargāt.

Latvijai salīdzinoši ar pandēmijā visvairāk cietušām valstīm ir krietni paveicies. Mūsu atrašanās pasaules nomalē un salīdzinoši nelielais skaits ir ļāvis izvairīties no liela saslimušo un mirušo skaita. Bet tajā pašā laikā ļāvis iedomāties, ka tas mūs neapdraud. Ka tiekam mānīti un apspiesti. 

Kur bija cīnītāji par mūsu pamattiesībām, kad tika slēgtas skolas un slimnīcas lauku rajonos? Kad Zolitūdes “Maximas” sabrukšanas lietā sodu tā īsti neviens nesaņēma, kad “Oligarhu lieta” beidzās bez reāla sprieduma? Vai tiešām masku nēsāšana un pulcēšanās ierobežošana ir aktuālākā problēma un Satversmes pārkāpums?

Ja kādam ir vēlme cīnīties par Latvijas valsti un tās pilsoņiem, viņam nevajadzētu kurināt nemieru, bet darīt visu iespējamo, lai mēs ar pēc iespējas mazākiem zaudējumiem pārvarētu šīs likstas. Mūs šobrīd apdraud nevis vīruss un noteikumi tā izplatības mazināšanai, bet tie, kas, aizbildinoties ar Satversmi, mudina uz pretošanos. Mūs apdraud maldīga un viltus varonība.

Viedokļi