Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Paskatāmies uz sevi

Man ir dažas draudzenes, kuras dzīvo valstīs, kur pēc mūsu veselības uzraugu brīdinājumiem ir draudīgi doties. Tās ir tā sauktās sarkanās valstis, kur saslimušo skaits uz 100 tūkstošiem ir vairāk par 25. Lai pa burbuli nenolaistu airBaltic, kurai valsts aizliedza veikt lidojumus uz sarkanajām valstīm, palielināja uz pusi pieļaujamo normu un nu aizliegto sarakstā ir vien četras Eiropas valstis. Ar grūtībām, bet pieleca, ka ir visai dīvaini, ja no Latvijas uz Lielbritāniju, Itāliju, Vāciju vai Franciju nevar lidot, bet no citām Eiropas Savienības valstīm var. Tā izskatījās pēc šaušanas sev kājā. Sen pagājuši tie laiki, kad valstis ir pašpietiekami noslēgtas. Ierobežojumi allaž sāpīgi atsaucas. Ja kādam vajag uz Londonu, tad viņš tur aizlidos no Lietuvas vai Igaunijas, un tas būs zaudējums Latvijas ekonomikā. Tagad runā, ka nepieciešams ieviest vienotus ceļošanas standartus visās ES valstīs, un, manuprāt, tas būtu pareizs lēmums, jo valstu ierobežojošie pasākumi, kā redzam, ir cieši saistīti ar valdošās elites histērijas un pārspīlējumu līmeni.

Bet es par tām draudzenēm, kuras dzīvo sarkanajās valstīs. Mēs esam tik ļoti sabaidīti, ka tur, ārzemēs, tik ļoti visi slimo ar Covid, ka tās ir dzīvās šausmas – iziesi uz ielas un bums – slims. Ziniet, bet visas manas draudzenes un viņu tuvinieki – dzīvi un veseli. Jā, statistika rāda, ka tur slimo vairāk nekā Latvijā, bet noskaitiet no tiem 100 tūkstošiem saslimušo skaitu un paskaitiet, cik tad ir veselo. Arī ārzemēs cilvēki dzīvo – iet uz darbu, veikalu, vakaros vai brīvdienās aiziet uz kafejnīcu. Skatos bildes, re, draudzenei Anglijā  bijis grila vakars par godu dzimšanas dienai. Cilvēki pozē priecīgām sejām, nu nav viņi panikā, izolācijā, viņi dzīvo savas dzīves. Paziņas Vācijā, skatos, brīvdienās paceļojuši pa tuvāko apkārtni. Nav ierakušies zemnīcā, jo Vācijā daudz saslimušo. Jā, tur jāvelk maskas, jā, jābūt uzmanīgam, bet tas nenozīmē, ka, ja dzīvo Londonā, Parīzē vai citā Eiropas pilsētā, esi slims un bīstams citiem. “Covid-19” ir lipīga infekcijas slimība, bet tā nav apturējusi dzīvi uz zemes.

Mēs Latvijā par lielu ļaunumu uzskatām katru, kurš izkustas no savas mājas, tos, kuri uzdrīkstas šajā laikā kaut kur braukt, kaut vai pat līdz kaimiņvalstij, uzskatām teju par tautas ienaidniekiem, bet tieši šie viskarstākie citu bakstītāji neaizdomājas paši par savu rīcību. Proti, vai es daru to, ko pieprasu no citiem. Mēs dusmojamies uz sliktajiem igauņiem, kuri iepērkas mūsu veikalos, neievērojot distanci, bet neredzam sevi, ka arī mēs tieši tāpat sen jau neievērojam distanci, veikalā grūžamies virsū otram, lienam pie plaukta, kaut tur jau kāds izvēlas preci, ka tik minūti nebūtu jānokavē. Rindā dzenamies priekšā stāvētajam vai mugurā, uz ielas sarunājamies bariņā bezmaz deguns degunā. Varbūt nemeklēsim ārējos ļaunumus, bet sāksim ar sevi! Pavēro sevi veikalā, uz ielas un pagalmā. Sāc ievērot distanci, dezinficēt rokas un ne igaunis, ne kāds cits ārzemnieks nebūs tev bīstams. Covids ir mūsu dzīves sastāvdaļa. Diemžēl.

Viedokļi