Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Sajusties ierasti. Ir un būs dzīve aiz koronavīrusa plīvura

Neraugoties uz to, ka pagājušas jau pilnas trīs nedēļas, kopš valstī izsludināts ārkārtas stāvoklis izraisītās koronavīrusa slimības “Covid-19” dēļ, aizvien jūtos apjukusi. Iespējams, nemitīgās informācijas plūsmas ap un par vīrusu, iespējams, papildu slodzes kā mājskolotājai, bērnudārza audzinātājai un pulciņu vadītājai dēļ. Arī neziņas dēļ, vai un kad ārkārtas stāvoklis tiks atcelts. Visā apjukumā cenšos pieķerties kaut kam ‒ atrast kaut ko, kas par to visu ļautu kaut brīdi nedomāt un sajusties kā ierasti. 

Kas ir tās lietas? Noteikti apkārtējo apzinīgais miers, iespēja turpināt strādāt darbavietā, tik ievērojot visus ierobežojumus un ieteikumus. Ziņas, ka tiek risināti jautājumi, kas nav saistīti ar koronavīrusu. Notikumi un darbi, kuri, neraugoties uz ierobežojumiem, bet, tos ievērojot, tiek realizēti.  

Viens no tādiem notikumiem ir mākslinieces un Valkas mākslas skolas pedagoģes Marutas Stabulnieces vadītās zīmēšanas un gleznošanas studijas dalībnieku darbu izstādes uzstādīšana un eksponēšana plašākai publikai interneta vidē (izstāde apskatāma www.valka.lv sadaļā “FOTO”). Iedvesmoja viņas teiktais, ka, lai cik tas likās bezjēdzīgi, tomēr viņa, nevēloties ļauties izmisumam un bezspēcībai, šo izstādi nodeva apskatei kā apliecinājumu dzīvei un gaišajam priekam. Vēl viena no lietām, kura lika sajusties, ka viss būs kārtībā un radīja infantilu prieku, bija vērienīgo šūpoļu uzstādīšana Lugažu muižas parkā. Atcerējos laiku, kad koronavīrusa noteikti nebija un par vides piesārņojumu vēl nerunāja ‒ kad šajā pašā parkā ar draugiem daudz bezrūpīgu brīvo brīžu pavadījām uz šūpolēm, tik citām – apjomos pieticīgākām. Lai gan toreiz tā nelikās. 

Ir un būs dzīve aiz koronavīrusa plīvura. Turpināsim būt atbildīgi, rūpēsimies par savu un līdzcilvēku veselību un, tverot pavasara saules starus, elpojot tā svaigo, plaukstošo gaisu, sūtīsim pozitīvas domas kosmosā, lai tās atkal nonāktu uz mūsu planētas Zeme un uzmundrina tos, kuriem tas visvairāk nepieciešams.

Viedokļi