Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Tāds iekšējs saviļņojums. Latvijas simtgade ir sagaidīta!

Latvijas simtgade ir sagaidīta! Pārņem iekšējs sirdsmiers, kas vienlaikus mijas ar saviļņojumu un sajūtu, ka esam jauna ceļa sākumā. Man vienmēr mīļas bijušas mājas – Smiltene. Atceros, ka allaž tieši šeit kopā ar ģimeni un pēdējo desmitgadi arī ar meitu esam gājušas lāpu gājienā. Savukārt 18. novembrī pa retam aizbraucām uz salūtu Rīgā, bet pamatā tas sagaidīts svētku pasākumā Smiltenē.

Taču notika tā, kā vispār nebiju plānojusi. Esmu savas pilsētas patriote, taču arī aiz Smiltenes robežas ir daudz skaistu vietu, vēl neiepazītu cilvēku. Grēks būtu ko tādu neizmantot. Man tas viss nācis spontāni. 

Taču esmu pateicīga notikumu sakritībai, ka tieši Latvijas simtgadē esmu pabijusi tik daudzās brīnišķīgās vietās, izbaudījusi galvu reibinošus notikumus, pārvarējusi dažādas bailes, satikusi brīnišķīgus cilvēkus.

Viena no vietām, ko esmu iemīļojusi, ir Jaunpie­balga, tieši tur devos Lāčplēša dienas gājienā, ieraudzīju, cik brīnumskaista ir Jaunpiebalgas baznīca. Ja līdz šim biju dzirdējusi daudzus sajūsminoties par Velēnas baznīcu, tad iesaku aizbraukt apskatīt Jaunpiebalgas. Tā, starp citu, tumsā (ikdienā) tiek izgaismota, kas tādai mazai vietai liekas diezgan fenomenāli. Atmiņā vēl ilgi paliks Jaunpiebalgas simts vīru koris, kurā dziedāja gan mazi zēni, gan sirmi kungi. Cik sapratu, šāds koris tika izveidots par godu Latvijas simtgadei un tajā bija aicināts dziedāt jebkurš. Tas spēks un vienotība, kas caurvijās korim, izpildot “Dzimis Latvijā”, bija iespaidīga. Nekad nedomāju, ka to vēl kādreiz dzirdēšu. Taču arī valsts svētku pasākumu, iepriekš neplānojot, pavadīju Jaunpiebalgas kultūras namā, ko atzīmēja 17. novembrī.

Latvijas simtā proklamēšanas gadadiena bija neparastākais no visiem 18. novembriem, ko savas dzīves laikā biju pieredzējusi. Ar meitu devāmies uz jahtklubu “Auda”, lai kopā ar kapteini Jāni un vēl citiem foršiem cilvēkiem dotos jahtu parādē uz uguņošanu. Novembra diena patiešām lutināja ar salīdzinoši siltu laiku, skaistu saulrietu, dziedājām Latvijai “Daudz baltu dieniņu” un ēdām kādas burātājas izcepto kūku Latvijas karoga krāsās. Pats īpašākais mirklis bija pēc salūta, kad, esot likteņupē Daugavā uz jahtas līdzās NATO dalībvalstu Jūras spēku kuģiem, tie sāka signalizēt, uz klāja cilvēki aplaudēja un gavilēja. Tajā brīdī acīs sariesās asaras. Kaut nākamajā simtgadē mēs, Latvijas iedzīvotāji, spētu būt tikpat vienoti, garā stipri un ar lepnumu sirdī kā šajos svētkos!

Viedokļi