Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vai ir pārmaksāts? Vai deputāta ieguldītais darbs ir tā vērts?

Dažreiz ir bijuši gadījumi, kad esmu vēlējusies, kaut pašvaldības deputāti vairāk būtu izpētījuši lēmumu projektus, par kuriem viņiem jābalso. Rakstot par vienu vai otru sabiedrībai aktuālu tēmu, ko izskata Smiltenes novada pašvaldības domes sēdēs un vērojot deputātu reakciju, kad jautājums tiek izvirzīts balsošanai, šad un tad man radusies sajūta, ka es šo tēmu esmu izpētījusi labāk nekā  atsevišķi lēmējvaras pārstāvji. Taču viņiem izpratne ir vajadzīga, lai pieņemtu izsvērtu, pamatotu lēmumu sabiedrības jeb savu vēlētāju interesēs.

Tomēr es deputātus arī saprotu, pat apzinoties, ka kandidēšana pašvaldību vēlēšanās ir viņu brīvprātīga izvēle. Katram deputātam ir savs pamatdarbs, ir ģimene, bet darbs pašvaldībā prasa laiku, komiteju sēdes un domes sēdes notiek reizi mēnesī, izskatāmo jautājumu ir daudz, tie ir specifiski, par dažādām jomām. Ja deputāts katru domes sēdes darba kārtībā iekļauto lēmuma projektu grib izpētīt padziļināti, tad tas prasa laiku un zināšanu uzkrāšanu. Faktiski deputāta darbs ir mūžizglītība, lai varētu orientēties dažādās ar pašvaldības funkcijām saistītās jomās. Tad nu realitātē vairāk notiek tā, ka novada deputāti paļaujas uz savas pašvaldības izpildvaras speciālistu sagatavotajiem lēmumu projektiem.  

Un vēl nezin kāpēc man bija pārliecība, ka pašvaldības deputāta darbs ir sabiedrisks, tā ir vairāk tāda brīvprātīga darbošanās savu vēlētāju labā, par ko nekādu lielu materiālo atlīdzību deputāts neiegūst. Nu labi, zināju, ka deputāti saņem atalgojumu no pašvaldības budžeta, bet man bija priekšstats, ka tā ir vien tāda kabatasnauda. Dzīvoju ar pārliecību, ka ne jau ar domu pelnīt naudu cilvēki kandidē pašvaldības vēlēšanās. Piemēram, pašvaldības iestāžu vadītāji kandidē, jo deputāta mandāts viņiem  ir labs bonuss savā darbā un situācijas pārzināšanā pašvaldībā kopumā, citi cilvēki savukārt ir sabiedriski aktīvi un domā, ka ievēlēšanas gadījumā varēs paveikt labas lietas novadam un tā tālāk. Tāpēc man bija liels pārsteigums, ka Smiltenes novadā deputāts, kurš cītīgi reģistrē savas nostrādātās stundas, var mēnesī saņemt uz rokas pat vairāk nekā 800 eiro lielu atalgojumu. Ar savu profesionālo maģistra grādu žurnālistikā un ne jau to sliktāko darba ražīgumu es varu tikai “stāvēt pie ratiem”. 

Nē, nu, protams, nevar salīdzināt turīgu pašvaldību un avīžu biznesu, kurā šobrīd nevienam nav spīdoša situācija, vai arī citus darbus privātajā sektorā, kur darba devējs izmaksu pozīcijas sabalansē ar rentabilitāti. Bet tik un tā man rodas jautājums, vai tas ir labi vai slikti, ja novada deputāts, kuru faktiski algojam mēs, nodokļu maksātāji, saņem šādu atlīdzību no pašvaldības budžeta, proti, vai deputāta ieguldītais darbs ir tā vērts? Tad deputātam būtu “jāspridzina” pašvaldība ar inovatīvām idejām, jānāk klajā ar ierosinājumiem, ko vēl vērtīgu pašvaldība varētu paveikt sava novada labā, jākontrolē, vai tik kāds pašvaldībā negrib bīdīt cauri savas intereses, kas ir pretrunā ar sabiedrības vairākuma interesēm, un tamlīdzīgi. Tad vēl var saprast, par ko ir šāds atalgojums. Taču, ja deputāts, piemēram, pārsvarā dublē pašvaldības izpildvaras darbu, tad gan nodokļu maksātāju nauda tiek tērēta neefektīvi.

Viedokļi