Vai tiešām tā vajag?

Ja tas būtu tik bīstami un tik infekciozi, tad Valka būtu viens liels “kovidperēklis” ar lielu saslimušo skaitu. Taču tā nav. Valcēnietes jau gana ilgi iet pucēties uz Valgas skaistumkopšanas saloniem pie frizierēm, manikīrēm, kosmētiķēm. Valkas iedzīvotāji iepērkas Valgas rūpniecības preču veikalos un aiz robežas izbauda arī tādu ekskluzīvu iespēju kā kafejnīcu un restorānu apmeklējumu, kas Latvijā ir liegts. Taču, neraugoties uz to visu, Valkā nekāda “Covid-19” uzliesmojuma saistībā ar to nav, – vienu brīdi vērojamais saslimušo skaita pieaugums nāca no vietējā sociālās aprūpes centra.  Jāpiebilst, ka šomēnes skaistumkopšanas saloni un frizētavas darbu atsākuši arī Lietuvā. 

Par to kārtējo reizi aizdomājos šo pirmdien, vakarā TV ziņās noklausoties jaunumus par Latvijas skaistumkopšanas nozares turpmākajām izredzēm atsākt darbu, – nekas iepriecinošs nebija dzirdams. Jā, valdība izskatīs drošības vadlīnijas, kuras ievērojot, speciālisti darbu varētu atsākt, taču epidemiologi paliek pie pārliecības, ka skaistumkopšanas saloni un frizētavas darbu var atsākt tikai tad, kad saslimstības kumulatīvais rādītājs vairs nebūs tik augsts. 

Latvijā līdz šim bijuši lielāki ierobežojumi nekā pārējās Baltijas valstīs, bet tik un tā “Covid-19” izplatība turpinās. Tātad  Latvijā ne jau slēgtie skaistumkopšanas saloni, slēgtās frizētavas, slēgtie sporta klubi un fitnesa centri (vēl viens skumjš temats) ir infekcijas perēkļi, jo tie vienkārši nestrādā. Vaina acīmredzot slēpjas kaut kur citur. Piemēram, Latvijā un Igaunijā dati par saslimstību ar “Covid-19” ir aptuveni līdzīgi, vien mainās pa nedēļām – vienu nedēļu saslimušo vairāk ir Latvijā, citu nedēļu – Igaunijā. Taču, ja “kovids” dzīvotu kafejnīcās, frizētavās un kurpju veikalos, tad Igaunijā saslimstība būtu divas vai pat trīs reizes lielāka nekā Latvijā. Taču nē, kaimiņos ir līdzīgi kā Latvijā ar te noteiktajiem mega ierobežojumiem.

Tikmēr Latvijas iedzīvotāju pašsajūta tikai pasliktinās, kas atsaucas uz psihoemocionālo veselību un var radīt citas veselības problēmas. Labu labsajūtu uztur arī tas, ja cilvēks ir kopts un fiziski vingrs. Piemēram, man friziera un kosmētiķa apmeklējums ik mēnesi un iknedēļas treniņi trenažieru zālē bija tikpat ierasta un ikdienišķa lieta kā vizīte pie zobārsta vai ģimenes ārsta nepieciešamības gadījumā. Klausos – līdzīgi ir citām sievietēm. Tā situācija, kas šobrīd ir skaistumkopšanas nozarē, burtiski dzen strādājošos pagrīdē, grib viņi to vai ne, jo viena daļa klientu parakstītos uz jebkādiem apstākļiem, lai tikai tiktu pie frizūras vai sakoptiem nagiem, vai sejas. Ne velti klīst jociņš, ka  vīriešiem viņu sievas pēkšņi izrādījušās labas frizieres.

Šo redakcijas sleju rakstu 16. februārī, varbūt līdz šodienai saistībā ar aizliegumu skaistumkopšanas nozarei strādāt ārkārtējās situācijas laikā būs jauna informācija uz labo pusi. Cerams, ka nebūs pretēji, piemēram, netiks noteikts aizliegums strādāt, piemēram, zobārstiem, kur arī kontakts ar klientu (pacientu) ir ilgāks par 15 minūtēm.

Viedokļi