Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Valka – unikāla situācija, unikāli risinājumi

Pēc tam, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) paziņoja par pirmo variantu jaunajam administratīvajam iedalījumam, medijos strauji sāka parādīties Rūjienas un Naukšēnu novada lielā neapmierinātība ar reformas piedāvājumu. Kaimiņi mūs nekautrējoties sauca par bankrotējušiem, paziņoja, ka Valkā nekā nav un ka viņi paši nekad Valkā arī nav bijuši. Tiem, kuri uz Valku izvēlas arī atbraukt, pirms runā, aina paveras pavisam cita. Valka ir kā jebkura vidēji maza pilsēta Latvijā ar vienu lielu atšķirību – lielākā pilsētas daļa atrodas kaimiņvalstī Igaunijā.

Valkas un Valgas kopīgā ekonomiskā telpa nav maza. Valku un Valgu kopā ņemot, tā būtu otrā lielākā ekonomika Vidzemē aiz Valmieras. Iedzīvotāji Valkā un Valgā ikdienā pat neievēro, cik cieši ir saauguši kopā – cilvēki šķērso robežu abos virzienos, lai iepirktos, strādātu vai atpūstos. Darba un pakalpojumu tirgus Valkā un Valgā ir vienots. No vietējo skatpunkta esam viens veselums, bet no valsts skatpunkta esam pierobeža. Skaitļos parādās tikai Valka, bet reālajā dzīvē jāskatās ir uz Valku un Valgu kopumā.

Izteikti negatīvās ziņas par Valku tomēr pārvērtās arī par ko pozitīvu. Saeimas komisijā tika izcelts jautājums par to, ko tad ar mums darīt, un izcelta unikālā situācija, kādā esam. Unikālai situācijai ir nepieciešami unikāli risinājumi. Kamēr medijos izskanēja virsraksti – “Tiek izskatīta iespēja “apvienot” Valku un Valgu” vai “Valka cer uz igauņiem” – ne par kādu reālu apvienošanos vai Valkas pievienošanu Igaunijai nevar būt ne runas. Tas prasītu konstitucionālas izmaiņas gan Latvijā, gan Igaunijā. Reālajā pasaulē ir iespējama tikai ciešāka integrācija un lielāka sapratne no valsts par to, kāda ir situācija uz vietas. 

Valkas un Valgas pašvaldības ikdienā jau sadarbojas, cik vien to ļauj katrā valstī iedalītās pašvaldību funkcijas. Visspilgtākie piemēri ir spēja kopīgi apgūt Eiropas Savienības finansējumu kopīgiem pārrobežu projektiem – izveidota kopīga dabas taka, mākslas skola latviešu un igauņu bērniem, kopīga dzelzceļa stacija. Igaunijas pusē jau izbūvēts, bet Latvijas pusē vēl tiks celts vienots pilsētas centrs. Reti kurš liels pasākums vienā vai otrā robežas pusē notiek bez kopīga darba. Pašvaldības tiekas katru mēnesi, lai spriestu par aktuālajiem jautājumiem. Tomēr ir daudzi izaicinājumi, kurus kopīgi nespējam atrisināt, – tajos nepieciešama vienas vai abu valstu iesaiste. Valcēniešu aicinājums ir koncentrēties uz reāli atrisināmiem jautājumiem. Turpmāk izklāstīti vairāki unikāli piemēri, kuru risināšanā Valkai jāmeklē dzirdīgas ausis ministrijās.

Valgas slimnīca – 2 kilometri, Valmieras slimnīca – 50

Šobrīd, ja esi pacients Valkā un vēlies saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu, tuvākā ir Vidzemes slimnīca Valmierā 50 kilometru attālumā. Lai Valkas novada iedzīvotāji varētu izmantot Valgas slimnīcas sniegtos pakalpojumus pēc tādas pašas kārtības kā Latvijas slimnīcās, valstij nepieciešams ar Valgas slimnīcu slēgt līgumu un iekļaut to mūsu veselības aprūpes sistēmā. Ieguvēji būtu visi – Valgas slimnīcā vairāk pacientu, Valkas iedzīvotājiem pieejamāki pakalpojumi, Latvijai mazākas izmaksas, ko rada veselības pakalpojumu nepieejamība. 

Sabiedriskais transports – loģisks risinājums

Neskatoties uz to, ka Valka un Valga atsevišķi varētu tikt sauktas par mazpilsētām, to teritoriju šķērsošanai kopumā būtu nepieciešama aptuveni pusotra stunda. Šajā situācijā, kad iedzīvotāju kustība pāri robežai ikdienā ir liela, loģisks šķiet vienots sabiedriskais transports. Par nozari atbildīgajiem Rīgā un Tallinā jāatrod kopīga valoda par šāda pakalpojuma organizēšanu. Sabiedriskais transports, nenoliedzami, tikai stiprinātu abu pušu integrāciju, jo būtu vieglāk tikt gan uz darbavietām, gan tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietām abpus robežām.

Valoda kā integrācijas pamats

Nenoliedzami, pamanāmākā lieta, kas mūs atšķir, ir valoda. Lai gan daudzās ģimenēs Valkā un Valgā runā abās valodās, stereotips, ka “Valkā jau visi runā igauniski”, ir tālu no patiesības. Lai veiksmīgāk veidotu kopīgu sabiedrību, ir noderīgi apgūt abas valodas. Tādēļ pašvaldības strādā pie kopīgu grupu izveides bērnudārzos. Bērni jau no mazotnes mācītos abas valodas, kas viņiem nākotnē dotu daudz plašākas iespējas gan uz vietas, gan plašāk abās valstīs. Tomēr šādai bērnudārza grupai vajadzīga mācību programma, kas sniegtu iespēju strādāt abās valodās, un normatīvie akti, kas ļautu bērnudārzu apmeklēt abu pašvaldību bērniem. Šeit nepieciešama abu valstu iesaiste šī jautājuma risināšanā.

Faktiski Valkā, uz papīra Valgā, nodokļi nevienam

Pabalsti, piekļuve Igaunijas veselības aprūpes sistēmai un labvēlīgāka sociālā sistēma daudzus cilvēkus mudina deklarēties Valgā. Šie cilvēki faktiski turpina dzīvot Valkā, izmantot vietējo infrastruktūru, bet valsts nesaņem viņu nodokļus. Šajā procesā Valkas novadā mainās deklarēto iedzīvotāju skaits, un pašvaldība savā budžetā neiegūst ne tikai darba ņēmēju nodokļus, bet arī saņem mazāku kompensāciju no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda. Lai Valkas novada pašvaldībai vismaz daļēji kompensētu šīs situācijas radītos zaudējumus, pašvaldība ir rosinājusi veidot izņēmumu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumā, Valkas novada kompensācijas aprēķinā ieskaitot tos iedzīvotājus, kuri ir deklarējušies Valgas pilsētā. Pašvaldības budžeta ieņēmumi gadā ir 12,7 miljoni eiro. Šogad šī situācija izmaksā 400 000 eiro, jo pārdeklarējušies ir vairāk nekā 1000 iedzīvotāju.

Jāvar saskatīt izņēmumu

Pozitīvi – 2019. gada 27. novembrī notikušajā Saeimas Ārlietu komisijas sēdē deputāti gan iepazinās ar situāciju, gan noteica konkrētus virzienus, kuros vēlētos redzēt ciešāku integrāciju. Tomēr daudzi no minētajiem jautājumiem tiek risināti jau gadiem, tādēļ, nenonākot līdz konkrētiem likumu grozījumiem, tas būs tikai izmests laiks un liekas cerības. Ja blakus iestāda divus kokus, viens vai abi nīkuļos. Ja iestāda vienu, tas augs vairāk nekā divi atsevišķi. Ja valstis savā starpā spēs izprast vietējās situācijas specifiku, ieguvēji būs visi – gan abas valstis, gan vietējie iedzīvotāji. Ja valsts spēs mūs sadzirdēt, ieraudzīt un likumos iestrādāt šīs vietas kopīgo potenciālu, tad arī Administratīvi teritoriālās reformas kontekstā būs pamats Valku atstāt kā izņēmumu.

Viedokļi