Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Viens nav cilvēks 4

Skaisti skan sauklis – galvenais ir cilvēks, mums svarīgākais ir klients. Diemžēl bieži nākas saskarties ar situācijām, kad saproti – tieši cilvēks ir vismazāk svarīgais vai pat problēma. Svarīgākā ir peļņa. Ikreiz tā domāju, kad redzu vai dzirdu informāciju par to, ko ēdam, no kā ražo desas vai  ar ko piepumpēta gaļa, ar kādu ķīmiju apstrādā dārzeņus un augļus, kādus draņķus liek klāt limonādēm un saldumiem. Galvenais ir garšīgi un veselīgi pabarot cilvēku vai gūt peļņu?  Domāju, ka pēdējais.

Tieši tādas pat pārdomas man rodas ikreiz, kad bankas nāk klajā ar saviem paziņojumiem par it kā modernizāciju. Tiešām tas viss ir cilvēku ērtībām vai tomēr tikai peļņai? Valkā jau kādu laiku nav nevienas banku filiāles. Pirms kāda laika uz konsultācijām pārstāja braukt SEB bankas darbinieki, tagad to vairs nedarīs arī Swedbank. Vēlies ko nokārtot bankā, piemēram, izņemt kodu kalkulatoru, iekāp mašīnā un dosies uz Valmieru. Ak, jums nav mašīnas? Nu kādas problēmas, brauc ar autobusu. Ak, esi jau tik cienījamā vecumā, ka no autoostas nevari aiziet līdz bankai? Nu ņem taču taksi! Ak, nav tik daudz naudas? Tad kam tev banka?! 

Vērojot visu banku modernizācijas procesu, varētu tiešām padomāt, ka uz pasaules vieta ir tikai moderniem, apsviedīgiem, mobiliem cilvēkiem, kas soļo roku rokā ar laiku un prot apieties ar jaunākajām tehnoloģijām. Ja tev ir viedtālrunis ar internetu, dators, tad tiešām banka nav ikdienas iestāde, kuru nepieciešams apmeklēt. Pārskaitīt naudu, samaksāt rēķinus, nopirkt biļetes uz teātri, izmantojot Smart-ID ir ērti, nenoliedzami, ar vienu piebildi, ja ir īstais telefons, interneta pieslēgums un prasmes. Ko darīt, ja tā visa nav?

Redakcija atrodas ēkā, kur pirmajā stāvā ir bankomāts. Mēs redzam, cik daudzi gados veci cilvēki pie naudas izņemšanas aparāta jūtas bezpalīdzīgi un nespēj bez otra palīdzības izņemt naudu. Jā, jo baidās. Var jau teikt, tas taču ir vienkārši! Es jau arī tā reizēm saku cilvēkiem, kas man lūdz palīdzēt izņemt naudu, bet tas viņiem diez vai palīdz. Tāpat ir ar visu citu. Var jau ieteikt – nopērciet viedtālruni, ielādējiet bankas un Smart-ID aplikācijas un viss būs kārtībā. Vai tantei, kurai vairs pirksti neklausa vai kļuvuši nejutīgi, šāds padoms palīdzēs? Vienīgais, kas te tiešām noder, – reāls cilvēks, kas var nokārtot maksājumus tantes vietā. Vai banku uztrauc tantes grūtības?

Bankas pakalpojumi, protams, cilvēkiem ir nepieciešami. Un savā dzīvesvietā, kas mūsdienās kļūst arvien neiespējamāk. Lauku ļaudīm nav ne banku, pat ne bankomātu, tagad kārta mazpilsētām. Swedbank ņemšot Valkā nost arī iemaksu bankomātu. Neesot izdevīgi, mazs apgrozījums. Ko darīs tās juridiskās personas, kurām naudas iemaksa ir nepieciešama? Brauks uz Valmieru? Mainīs banku? Kādu tas interesē, izņemot tos, kuriem šis pakalpojums nepieciešams? Un tagad pasakiet, kas ir svarīgākais bankām ‒ cilvēks vai peļņa un izdevīgums? Kas ir svarīgs vistas gaļas  vai lašu lielaudzētājiem, kas tās baro ar antibiotikām, – cilvēks vai peļņa? Tā šo uzskaitījumu varētu turpināt.

Manuprāt, vistraģiskākais ir tas, ka valsts neaizstāv savus cilvēkus un nav alternatīvas.

Komentāri 4

duksis4x4

Pēc atmodas gribējās visu ātri privatizēt, pirkt pārdot un pārdeva visu ko vien varēja, cieņu, godu , jo tas kas te notika vairs nebija pat kapitālisms rietumu izpratnē, tas bija bandītiskais kapitālisms. Bijām izslāpuši pēc saldā rietumu produkta, ka neskatījās, kas ir izdevīgi ilgtermiņā, vajadzēja tulīt un tepat- jauns opelītis, māja ar tornīšiem, rokā pirmais mobilais. Arī pie varas esošiem nebija svešas cilvēciskās vājības un vajadzības, un kad zviedru bankas ienāca, labprāt visas budžeta iestādes atdeva tām algu pārskaitījumus, jo tā taču rietumos radīta. Tas tāpat kā vietējās meitenes izvēlas puišus... oi, vietējo gan neņemšu, tas tāds un šitāds, bet kaimiņu pagastā, tur gan puiši! Un tas tikai tāpēc, ka vietējo zin, pazīst, bet svešais labs un iekārojams, jo neko jau par to nezinam. Un visbeidzot, kad esam tā izdoti pie rietumu ''puiša'', tad uzrodas tie paši tautieši, kuri iedomājas, ka nav nekas labāks apkāšanai kā paša kaimiņš, jo tas uzticas.
Un kad valstij vairs nav tikšanas pie savu cilvēku naudas, zviedriem ir brīvas rokas, var pamazām piegriezt, ceļot tarifus, ieviešot komisijas maksas, likvidējot banku filiāles, atlaižot darbiniekus. Varētu jau to visu vēl piebremzēt, ja vietējie vadītāji tam pretotos un iegalvotu, ka Latvija nav Zviedrija, ka te nav tik attīstīts sociālais līmenis, bet te atkal vājais punkts, katram savs krekls jeb krēsls tuvāks. Tā kā zviedru uzņemtais kurs uz skaidrās naudas aprites izskaušanu veiksmīgi turpinās un kam vairs interesē, ka te kāds neprot ar modernām tehnoloģijām apieties, priekš tam ir sociālie darbinieki, ir biblioteka ar datoriem, ir sabiedriskais transports, lai aizbrauktu uz attālo banku. It kā tas vis arī ir un nedrīkst teikt, ka pie mums ir slikti attīstīts interneta tīkls vai dārgi tālruņu tarifi. Vis ir pēc rietumu standarta.

pirms 7 mēnešiem, 2019.01.28 09:01

skeptikis

izdevīgums pazudinās pasauli- tāds bija pareģojums

pirms 7 mēnešiem, 2019.01.30 03:26

bezugunsnavdumu

Pensionāri kuriem jau nav spēka iekāpt autobusā ir spēks lietot ibanku? Kā tad. Ko tiem pirkt ibankā? Lai aiziet pastā un apomaksā rēķinus.
Pareizi ka likvidēja, mazāk liekežu, varbūt konsultanti atradīs sevi jaunā nodarbē.

pirms 7 mēnešiem, 2019.01.30 10:59

bezugunsnavdumu

Un ja gribās veselīgo pārtiku nav jālūr uz zemāko cenu. Es atradu gaļas konservus, roku darbs, pie viena vīra Sooru ciemā, viņam vēl pastetes ir. Kādam būs dārgi, nu tad ēdiet ar E vielām lēto un neraudiet.

pirms 7 mēnešiem, 2019.01.30 11:01

Viedokļi