Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Visu izšķir kadri. Brauciens pa Valkas novadu

Ārijai Elksnei ir brīnišķīgas rindas, kas precīzi atspoguļo arī manas sajūtas. Proti, viņa raksta:
Es neticu, ka var bez cilvēkiem.
Es vienmēr esmu degusi pēc tiem.
No viņiem visas mana mūža bēdas,
No viņiem nedzēšamas gaismas pēdas. 

Jā, šķiet, vispozitīvākās emocijas cilvēkiem spēj radīt daba un iedvesmojoši, sirdssilti un darbīgi cilvēki. Ja vēl šie abi faktori saplūst kopā, tad jūties, kā saka, pusmetru virs zemes. Par pozitīvisma lādiņu, ko iespējams saņemt vienas dienas laikā kā tādā paātrinātā kino, vēlos padalīties. Kāds liels vadonis reiz teicis, ka visu izšķir kadri. Zelta vārdi, ja nometam ideoloģiju. Par vienu un pēc tam vairākiem citiem “kadriem” vēlos izstāstīt. Pagājušajā nedēļā Sniedze Ragže organizēja braucienu pa Valkas novadu, tā teikt, paskatīsimies, kas mums ir blakus, nevis brauksim brīnumu meklēt aiz trejdeviņām zemēm. Jā, Sniedzes gadījumā noteikti “visu izšķir kadri”. Sniedze savā darbā ieliek gabaliņu  sirds, un tas jūtams ikvienam. Bez salkanuma, uzspēlētības un patosa, vienkārši dara no sirds. Tieši tāpat kā tie, pie kuriem iegriezās Sniedzes “ekskursanti” – cilvēki, kas kaut kādā mērā saistīti ar tūrismu. Braucām pa laukiem, tādiem īstiem, un nevarējām vien nopriecāties, cik mums ir daudz sakoptu māju, darbīgu un gaišu cilvēku. Jā, tur meža biezoknī, prom no cilvēku acīm, dziļos vai, precīzāk, īstos laukos. Viena no saimniecēm teica, ka uz repliku – braucām un domājām, vai tad tādā čuhņā kāds dzīvo, – viņa atbildot – nevis čuhņā, bet īstos laukos.

Sniedze bija izplānojusi tā, ka izbraukājām novadu krustu šķērsu, pa tādiem meža ceļiem, kur savu mūžu nebiju braukusi un daudzi no ceļabiedriem arī. Bijām tepat Valkas apkārtnē – Zvārtavas, Vijciema, Omuļu un Turnas pusē. Brīnījāmies, priecājāmies un pozitīvi uzlādējāmies no dabas skaistuma un vēl vairāk no darbīgu cilvēku veikuma. Jā, ielūkojāmies tādu lauku cilvēku ikdienā, kuriem no tā, ko dara un kā dzīvo, mirdz acis. Sniedzes ideja – pieredzi smelties tepat uz vietas, ļaujot ielūkoties kaimiņa mājā, saimniecībā, ražotnē, – ir brīnišķīga, jo patiešām bieži vismazāk mēs zinām par to, kas notiek deguna priekšā. Manuprāt, šāds pasākums dod daudz lielāku labumu kā tie, par pieredzes apmaiņas braucieniem dēvētie, kur nav saprotams, kādu tieši pieredzi smeļas vietā, kurā maz līdzības ar mūsu situāciju. Tā, braukājot no mājas uz māju, iedomājos, ka esam, protams, izredzētie, kas šādā ekskursijā tikuši, bet tādu iespēju vēlētos daudz lielāks skaits cilvēku. Vai jūs vēlētos apskatīt pašas Sniedzes skaisto rožu dārzu, redzēt, kā Ērģemē uzņēmīgs cilvēks īsteno sapni par ražotni un gatavo sidru, vai izstaigāt skaisto Bergervillu, ielūkoties apbrīnojami šarmantās Rutas dzimtas mājās, kur pret dzimtas vēsturi izturas ar mīlestību un rūpēm, uzzināt, cik nozīmīga ir dabīga pļava, apņēmīgo Lārmaņu mājās un daudzas citas vietas, kur tā vienkārši katram, garām ejot, nenokļūt. Tā braukājot, iedomājos, kur nez izplēnēja ideja, ka Valkas novada svētki būtu tāda diena, kad iepazīties ar to, kas katrā miestā ir tas iedvesmojošākais, raksturīgākais. Diena, kad saimnieki atver sava nama vārtus un parāda, ko dara. Un ko rādīt mūsu cilvēkiem ir. Novada svētki pārvērtās par pašdarbnieku skatēm, kas, protams, ir labi izklaides daļā,  līdz nu kaut kur pagaisuši vispār. Varbūt informācijas centrs var sagudrot tādus braucienus pa novadu, līdzīgi kā no sētas uz sētu braukā puķu draugi. Atminos vienu šādu skaisto sētu skati, kad tiešām cilvēki varēja iet un aplūkot skaistākos Valkas dārzus. Visu izšķir kadri. Vai ne?! Un nauda, protams. Bet to ekskursanti transportam varētu samest

Viedokļi